Hokeja čempionāta ekonomiskie rādītāji jeb laipni lūgti tukšmuldoņas Staķa jaunajos Vasjukos
Bimbambols04.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šīs analīzes misija ir pavisam vienkārša – par godīgu un taisnīgu attieksmi pret lietām. Hokeja izlase nospēlēja labi, pelnījusi atbilstošu (uzsveru – atbilstošu) atzinību, ņemot vērā mūsu resursus, gaidīto uz 7-8 nopietnu izlašu fona un ievērtējot to, ka tās spēlēja stipri vājinātos sastāvos. Bet šoreiz ne par sportisko pusi.
Nupat Rīgas dome (RD) nākusi klajā ar čempionāta rīkošanas ekonomiskajiem panākumiem. Izrādās, arī te esam čempioni. Vairāk nekā 30 000 viesu, 44 miljoni eiro pienesti, 50% viesnīcu noslodzes pieaugums, 30-50% kafejnīcu apgrozījuma pieaugums. Par to runāsim.
Šo ieraugot, katram, kurš seko ekonomikas statistikai valstī un saprot šo to no PČ hokejā, nevar nerasties jautājumi. Pirmkārt - kurš šos skaitļus izgudroja un iedeva RD bosiem? Rodas priekšstats, ka PČ hokejā rīkošana ir teicams bizness valstij. Kopš kura laika neviena valsts nevēlas biznesu, atstājot to latviešiem nu jau kuru gadu? Līdzīgi kā renes sporta veidos. Vācietis saka - varētu pelnīt, bet nē – atteiksimies par labu latviešiem! Starp citu, ir nopietni pētījumi (piemēram, https://www.surrey.ac.uk/news/world-cup-its-winning-not-hosting-delivers-economic-boost ), kas rāda, ka pat Pasaules kausa rīkošana futbolā, kuru apmeklē miljoni, organizētājvalstij finansiāli nebūt nav izdevīga, var nest pat zaudējumus.
30 000 viesu
Analizējam mūsu grupu. Slovēnija. "LTV Sports" pozitīvie optimisti runāja par 30-40 atbraukušajiem slovēņiem. Lai būtu visi 50. Kanāda. 20? Ok, rēķinām 50. Norvēģija. Lai būtu 50 uz ģimeņu, draugu rēķina. Kazahstāna . 100? Bez vēstniecības. Šaubos, bet skaitām. Sanāk 250. Nebūšu sīkumains. Liekam uz šiem kopā 500, jo esot pāris simti somi arī. Ceturtdaļfināls pret zviedriem. 100? Man kāds uzticams avots teica, ka esot bijuši 10. Es nezinu precīzi, bet diezin vai tik maz. Tātad rēķināsim visus 500, lai visā šajā pirmajā grupiņā kopā sanāk apaļš 1000.
Čehija, Slovākija un Šveice. Uz šiem trim paliek 29 tūkstoši. It kā pat vairāk, jo "pāri par 30 tūkstoši esot bijuši"
Sākšu ar meliem no personīgās pieredzes. Citēju RD priekšsēdētāja tvītā uzsaukto rakstu: "Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, uz hokeja čempionāta spēli Šveice-Kanāda ieradās 8000 līdzjutēju no Šveices." Te raksts: https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-dome-hokeja-svetki-pilsetai-deva-30-tukstosus-turistu-un-butisku-pienesumu-ekonomikai
Es biju uz šo spēli. IIHF mājas lapā oficiālais šīs spēles apmeklējums ir 8234 skatītāji. Iztēlojies arēnu tikai ar šveiciešiem! Sektorā, kurā sēdēju, un blakus esošajos sektoros nebija neviena šveicieša. Tā kā šim pievēršu pastiprinātu uzmanību, teiktu, ka bija 2500-4500 šveiciešu. Lai izsakās kāds vēl no šīs spēles apmeklētājiem! Ja nebūs kretīnisks melis – piekritīs man.
Čehijas-Slovākijas mačs. Oficiālā statistika – 7800 skatītāju. Cik bez latviešiem, šveiciešiem? Nerunājot par regulāri pārspīlēto PČ statistiku. Cik šajā unikālajā spēlē bija čehu un slovāku? Teiktu – varbūt 5000, bet ticamāk, ka mazāk.
Šveice-Kazahstāna. 2867 skatītāju oficiāli. Ar pietiekamu latviešu īpatsvaru. Tad cik to šveiciešu bija? Kazahiem arī savi 100 jāatvēl. Šaubos, ka šajā spēlē bija kaut 2000 šveiciešu, noteikti mazāk.
Čehija-Slovēnija. 3670 oficiāli. Ar latviešu devu. Tad cik to čehu bija? Vēl arī nedaudz slovēņu. 2000-2500 čehu varbūt. Droši vien līdzīgi kā uz slovāku maču – tie paši jau gāja.
Slovākija – Kazahstāna. 3670 oficiāli. Ar latviešu devu protams. Uz slovāku svarīgo maču. Tad cik slovāku bija? Atkal 100 kazahi. Varbūt 2500? Arī tie paši, kas uz čehu maču
Čehija-Šveice. 7150. Ar latviešu devu protams. Droši vien kopā čehi un šveicieši savus 5000 varbūt (šaubos) izveidoja.
Ikviens saprātīgs cilvēks, kurš neuzskatīs, ka uz katru unikālo spēli ieradās citi čehi, slovāki un šveicieši, varēs loģiski izrēķināt, ka ar milzīgu, milzīgu pievilkšanu varētu sanākt 15 tūkstoši viesu. Drīzāk tomēr tuvāk tiem pašiem 10 tūkstošiem.
Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro. Ļoti gribētos redzēt aprēķinu metodoloģiju un autorus.
Lai mērītu ekonomisko ietekmi šajā gadījumā, pamatā būtu jārēķina eksportētā pievienotā vērtība, nevis kopā iztērētā nauda. Piemērs: čehs atlidoja un aizlidoja ar čehu avio, gulēja somu īpašnieku viesnīcā, ēda "McDonalds", dzēra īru viskiju. Mūsu eksportētā pievienotā vērtība no viņa atstātās naudas mērāma, iespējams, 50% vai mazākā apmērā no apgrozījuma - mums paliek nodokļi, darba samaksa vietējiem plus vēl kādi sīkumi. Vietējo patēriņš ir nosacīti uzskaitāms, jo tai nauda bija alternatīvs izlietojums šeit pat. Pat, ja noticam 15 000 viesiem, vai tiešām vidēji viens viesis apgrozījumā varētu būt ienesis 3000 eiro? Nesmīdiniet taču tautu!
Jūlija vidū Latvijas Banka publicēs Latvijas maksājumu bilances datus par maiju, un tur mēs ieraudzīsim svarīgo skaitli – ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā maijā. Tad varēs pamodelēt un paspēlēties ar šo skaitli. 2006.gadā neko nemanīju, kad ar to paspēlējos.
50% viesnīcu noslodzes pieaugums
Šobrīd teikšu, ka tam vienkārši neticu. Datu vēl nav. Taču amatieriskas aplēses varu piedāvāt. CSP dati rāda, ka 2019.gadā (pirms pandēmijas) LV viesnīcās un citās tūristu mītnēs gada laikā apkalpoto viesu skaits bijis 2,85 miljoni. Vidēji mēnesī 237 tūkstoši. Čempis bija pusi mēneša te. Dalām uz divi – 120 tūkstoši. Sezonalitāte. Maijs sliktāks par vasaras mēnešiem, labāks par pārējiem. Normālā maija pusmēnesis varbūt varētu būt vērtējams uz 150 tūkstošiem? Es tā aptuveni iedomātos. Tātad 75 tūkstoši klāt. Nopietni? Apskatiet manu iepriekšējo analīzi! Tiem 10-15 tūkstošiem, no kuriem ne visi dzīvoja viesnīcās un kuri caurmērā pavadīja kādas 3-4 naktis (dažs vienu, kāds divas, kāds septiņas, kāds astoņas), vairāk par 50 tūkstošiem nesanāks. Drīzāk 30 tūkstoši, es teiktu.
Hokeja čempionāta norises laikā uzņēmēju (domāts – kafejnīcu) apgrozījums pieauga vidēji par 30-50%
Apskatu 2019.gada apgrozījumu šajā nozarē (lai pandēmija neskar).
Vidēji mēnesī sanāks 61 miljons eiro. Čempis pusi no mēneša. Tātad ap 30 miljoniem 2019. gada cenās, bet neaizmirstam par inflāciju. Tā laika 30 tagad jau būs visi 40 (diemžēl 2022. gada dati vēl nav publicēti, bet 2020. un 2021.gada rādītājus pandēmijas dēļ nevar izmantot). Pieņemsim, ka uz maiju nav milzīgas sezonalitātes ietekmes. Ja pieņemam maksimumu – 15 tūkstošu viesu, sanāk, ka katrs ēdināšanā un dzeršanā vidēji atstājis 2670 eiro. Ok, sapratu. Protams, ir arī vietējais patēriņš, bet to uz eksportu lūgums nepiesaukt.
Laipni lūgti jaunajos Vasjukos!
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
