Iedzīvotāja sūdzas par PMLP rīcību, prasot dokumentus par atrašanās Latvijā apliecināšanu
PIETIEK05.07.2016.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Kāda iedzīvotāja, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, sociālajos tīklos izplatījusi paziņojumu, kurā pauž sašutumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīcību, prasot viņai dokumentus, kas apliecinātu, ka viņa pēdējos piecus gadus viņa dzīvojusi Latvijā un šo valsti nav pametusi. Tā kā viņa divus no šiem gadiem nav nedz oficiāli strādājusi, nedz mācījusies, ne apmeklējusi ārstus, sieviete neredz iespēju dokumentāli apliecināt, ka atradusies Latvijā. PMLP skaidro, ka pilsonības piešķiršana viņai nav atteikta, turklāt sniegta arī informācija, kādi dokumenti vai liecības varētu kalpot kā apliecinājums viņas dzīvei Latvijā.
Angela Bestikova savā sociālo tīklu kontā raksta par to, ka PMLP prasa pierādīt dzīvošanu Latvijā pēdējos piecus gadus. Viņa 2011.gadā beigusi skolu un līdz 2013.gadam nav nedz oficiāli strādājusi, nedz mācījusies, nav arī apmeklējusi ārstus, kuru izsniegtie dokumenti varētu kalpot kā apliecinājums dzīvei Latvijā. Viņai nav bijis arī bankas konta. Viņa atnesusi četras ārsta izziņas no 2012.gada, kā arī izziņu no kompānijas Baltcom, kur norādīts, ka viņa ik mēnesi veikusi maksājumus savā vārdā skaidrā naudā caur banku.
Kad visi šie dokumenti kopā ar izziņu no darbavietas par pēdējiem trim gadiem pieņemti, viņa pielaista pie valsts valodas eksāmena, par kuru, kā raksta Bestikova, viņa samaksājusi 40 eiro. Eksāmenu viņa veiksmīgi nokārtojusi, taču pēc diviem mēnešiem saņēmusi vēstuli no PMLP, ka iesniegtās izziņas netiek ņemtas vērā, piedāvājot desmit dienu laikā iesniegt pierādījumus par to, ka viņa dzīvojusi Latvijā.
“Viņiem derētu izdrukas no internetbankas vai bibliotēkas lasītāja karte. Ja neatvedīšu, mana pilsonība netiks ieskaitīta,” sašutusi raksta pilsonības kārtotāja. Viņa ir neizpratnē, kādēļ vispār pielaista pie valsts valodas eksāmena, par kuru turklāt vēl samaksājusi, kāpēc pēkšņi pēc diviem mēnešiem pienākusi vēstule un kāpēc eksāmenā teikts, ka viss ir kārtībā. “Kāpēc aicina kārtot [pilsonību], ja tas nav iespējams,” neizpratnē ir Bestikova, norādot - viņa nejūtas vainīga, ka šajā laikā nav slimojusi. “Vai man obligāti bija jāslimo un ik pēc trim mēnešiem jāguļ slimnīcā,” neizpratnē par PMLP prasībām ir pilsonības kārtotāja. “Atvainojiet, es tērēju laiku, nervus un naudu, un tur pēkšņi visu anulē,” sašutumu neslēpj Bestikova.
PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Jonāte Pietiek skaidro, ka sievietei nav atteikts piešķirt pilsonību, - viņa aicināta desmit dienu laikā iesniegt pierādījumus, ka dzīvojusi Latvijā. Kā šāds pierādījums varot kalpot ne tikai dokumenti, piemēram, čeki no sporta klubiem, kurus sieviete, spriežot pēc viņas ierakstiem sociālajos tīklos, esot šajā laikā apmeklējusi, bet arī divu kaimiņu, kas ir Latvijas pilsoņi, liecības, ka viņa atradusies Latvijā.
Jonāte norāda, ka PMLP pilsonības piešķiršanas gadījumos esot ļoti pretimnākoša un sniedzot skaidrojumus, kādi dokumenti vai liecības var kalpot kā apliecinājums dzīvošanai Latvijā. Lai pilsonības kārtotājiem būtu skaidrs, kādi dokumenti nepieciešami, viņiem tiek rīkotas īpašas informācijas dienas, arī konsultanti individuāli palīdzot noorientēties, kuri no dokumentiem par pēdējiem pieciem dzīves gadiem varētu kalpot kā apliecinājums.
PMLP pārstāve norāda, ka Bestikova sociālajos tīklos arī norādījusi kļūdainu informāciju par valsts nodevas apmēru. Par valsts valodas eksāmenu maksa netiek iekasēta, bet tā tiek iekasēta par naturalizācijas pieteikuma iesniegšanu 28,46 eiro apmērā.
Pēc PMLP skaidrojuma, ikvienam kopā ar naturalizācijas pieteikumu vajadzīgs iesniegt šādus dokumentus: apliecinājumu par personas pastāvīgo dzīvesvietu pēdējos 5 gadus Latvijā, tostarp vienu vai vairākus dokumentus - izziņa no VSAA par apdrošinātās personas iemaksām VSAA, darba devēja izziņa par nodarbinātību, izziņa no mācību iestādes, pašvaldības amatpersonas apliecinājums par to, ka persona dzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, dokumenti, kas pierāda, ka persona noteiktajā laika posmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības (izdrukas no internetbankas par veiktajiem pirkumiem, naudas iemaksām vai izņemšanu no bankomāta, regulāriem ārsta apmeklējumiem, bibliotēkas lasītāja karte, regulāri apmeklējumi sporta vai veselības iestādēs, personalizēta sabiedriskā transporta braukšanas karte, regulāri maksājumi par auto transporta novietošanu. Var arī iesniegt divu kaimiņu apliecinājumu par personas dzīvi attiecīgajā adresē (persona un kaimiņi ar pasēm personīgi ierodas PMLP nodaļā) Latvijas teritorijā.
“PMLP līdzšinējā darba pieredzē nav bijuši gadījumi, kad persona, iesniedzot pieteikumu naturalizācijas procesam, nevar iesniegt pilnīgi nevienu dokumentu vai apliecinājumu par pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā. Arī komplicētās situācijās vienmēr esam konsultējuši personas iesniegt rakstisku paskaidrojumu, kas palīdzētu nokārtot attiecīgās formalitātes,” uzsver Jonāte.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.