Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Ministram ir jābūt aktīvai personai, kas virza uz rezultātu, nevis tikai uz procesu, no kura nevar izvairīties,” tviterlentē izteicās kāds politikas vērotājs, un man nācās piekrist šai domai. Runa bija par iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“Attīstībai/Par”).

Laikā, kad mūsu valsts drošības jautājumi ir vissvarīgākie, tikai ar lielu piepūlēšanos var saskatīt valdības rūpi par tiem. Izņemot pāris ministrus, pārējie tā viegli un klusi aizslidinās pār sarežģītajiem un nozīmīgajiem valsts drošības jautājumiem. Ja būtu miera laiki, tad mēs uz to skatītos caur garlaicības režģīti, bet blakus notiek karš, kas pastarpināti skar arī mūs. Pagaidām pastarpināti.

Jau mēnesi Latvija uzņem Ukrainas bēgļus. Gluži loģiski rodas jautājumi: cik bēgļu Latvija jau ir uzņēmusi; kā viņi tiek reģistrēti; vai viņu pasēs tiek veiktas kādas atzīmes utt. Lietuvā līdz pagājušās nedēļas nogalei bija reģistrēti 33 359 bēgļi, un viņus savās annālēs atzīmēja mūsu PMLP analogs - Migrācijas departaments, kas ierakstīja bēgļus informācijas sistēmā. Savukārt Latvijā, izrādās, nav zināms no Ukrainas ieradušos bēgļu skaits: viņus uz robežas nereģistrē.

Toties ir dzirdēts, ka Iekšlietu ministrija izstrādā bēgļu uzskaites IT sistēmu... Varbūt tomēr pieķerties šai lietai nopietni un izveidot daudzmiljonus rijošu Bēgļu uzskaites biroju? Attiecīgajam politpulciņam taču ir pieredze biroju veidošanā.

Lai tiktu skaidrībā vismaz ar kaut ko, uzdevu jautājumus Iekšlietu ministrijai, uz tiem atbildēja ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika.

1. Vai uz Latvijas/Lietuvas robežas tiek reģistrēti bēgļi no Ukrainas, un vai viņu pasēs tiek veiktas attiecīgas atzīmes?

Uz iekšējām robežām, t.i. uz Latvijas - Lietuvas un Latvijas - Igaunijas valsts robežas, nav atjaunota robežkontrole un netiek veiktas robežpārbaudes iekšējo valsts robežu šķērsojošām personām, līdz ar to Valsts robežsardze neveic iekšējo robežu šķērsojošo personu uzskaiti un/vai reģistrāciju, kā arī ceļošanas dokumentos neizdara ieceļošanas atzīmes iekšējo valsts robežu šķērsojošo trešo valstu piederīgo ceļošanas dokumentos.

2. Vai iekšlietu struktūras kaut kādā veidā reaģē uz naida runu pret ukraiņiem?

Valsts policija savas kompetences jomā pievērš pastiprinātu uzmanību jebkādām viedokļu un darbību izpausmēm, kas varētu būt saistīti ar agresiju pret personām, to mantu vai infrastruktūru saistībā ar Ukrainas bēgļiem vai Putina karu Ukrainā, lai saprastu motivāciju šādai rīcībai un, konstatējot likumpārkāpumu, vainīgās personas sauktu pie atbildības. Tostarp naida runas izpausmēm, huligāniska rakstura darbībām vai pat krimināli sodāmām rīcībām. Policija visu šo informāciju fiksē un vērtē, tostarp pārbaudot notikumu apstākļus un rīcības motivācijas. Atbilstošās situācijās tiek sāktas resoriskās pārbaudes, arī administratīvie procesi un kriminālprocesi. Vienlaikus notiek cieša sadarbība ar citām tiesībsargājošām iestādēm un attiecīgi, pēc piekritības, fiksētā informācija tiek nodota Valsts drošības dienestam. Uzsveram, ka Latvija ir droša vide tās iedzīvotājiem, un ir īpaši būtiski tieši šobrīd stiprināt un demonstrēt tautas vienotību, izvairīties no apvainojumiem un neizvērst vienam pret otru pāridarījumus. Lai gan gadījumu nav daudz, atgādinām, ka šādām darbībām var būt gan adiministratīvā, gan kriminālatbildība. Arī resoriskās pārbaudes var rezultēties procesā. Mēneša laikā Valsts policija ir sākusi 8 kriminālprocesus, no tiem trīs ir par nodarījumiem, kas vērsti pret Ukrainas bēgļiem, četri par Ukrainas karogu nozagšanu vai dedzināšanu, viens - par huligānismu. Tāpat ir sākti 34 administratīvā pārkāpuma procesi, lielākā daļa ir par sīko huligānismu (tajā skaitā par vispārpieņemto sabiedrības normu pārkāpumu, īstenojot Ukrainas atbalsta nopēlumu). Šobrīd absolūti nav pamata uztraukumam par drošības situāciju, policija tai uzmanīgi seko līdzi. Valsts policija vairākkārt vērsusi iedzīvotāju uzmanību, ka atbalsta Ukrainai paušana ir vēlama, ievērojot valstī esošos likumus un neizvēršot pārkāpumus. Savukārt, ja likumpārkāpumi tiek manīti, iedzīvotāji aicināti nekavējoties par tiem ziņot, zvanot policijai 110. Vienlaikus arī policija pievērš pastiprinātu uzmanību gan automašīnām, gan infrastruktūru objektiem ar dažādiem aizdomīgiem uzrakstiem, tostarp tādiem, uz kuriem attēloti Putina karu Ukrainā simbolizējošie burti “Z”, “V”, kā arī citi burti, piemēram “O”, “X” un “A”. Tāpat, lai novērstu iespējamas provokācijas, fiksējot automašīnas ar DTR (Doņeckas Tautas Republika), LTR (Luhanskas Tautas Republika) un PSRS simboliem un karogiem, šādu automašīnu vadītāji tiks apturēti un pārbaudīti.

3. Vai žogs uz robežas jau tiek būvēts?

Saskaņā ar 2021. gada 12. novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134  kilometru garumā. Projekta īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022. gada nogalei, trīs posmos līdz 2023. gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023. gada februāra beigām. Šobrīd sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” notiek atmežošanas darbi prioritārajos robežas posmos, kā arī zemes atsavināšana. Paralēli šim aprīlī paredzēts uzsākt pagaidu žoga otrā etapa būvdarbus, kur plānots izbūvēt vēl 22,8 kilometrus pagaidu žoga.

Viss smalki un pareizi aprakstīts. Tikai reālā dzīve nezin kādēļ piedāvā citus piemērus. Iekšlietu ministriju maz interesē tas, kas notiek īpašā riska zonā Latgalē: kā apgalvo vietējie saprātīgi domājošie, varbūt tikai kādi 35% Latgales iedzīvotāju atbalsta Ukrainu, pārējie ir Putina fani. Tas, piedodiet, ir ne tikai stulbi, bet arī bīstami.

Un tas, ka Rīgā policija, iespējams, arī uzmana plānprātīgos putinfanotājus un ukraiņu karogu rāvējus, nenozīmē to, ka viņi tiek monitorēti arī Daugavpilī vai Ludzā. Bet Krievijas pierobežas zona diemžēl ir izteikta 5. kolonnas zona - pateicoties blakus esošajiem Krievijas melu raidtorņiem. Tieši kara dienās ir atklājies, ka 5. kolonnas darbības zona mūsu valstī ir varenplaša. Gluži kā padomju dzimtene kādreiz.

Arī skaistajā pilsētā Rīgā ir ne mazāk interesanti notikumi. Piemēram, mākslinieks Juris Pakalniņš izvietoja savu mākslas objektu iepretim Krievijas vēstniecībai: tādu košu un izteiksmīgu Krievijas karogu ar svastiku virsū. Vēstniecība klusēja (laikam mākslas darbs patika), toties ieprotestēja mūsu pašu policija: vajagot saskaņojumu ar Rīgas domi, un tā svastika ir aizliegta utt.

Izrādījās, nekādu saskaņojumu nevajadzēja, tāpat arī svastika, ja tā ir iekļauta mākslas darbā un neslavina nacismu, ir atļauts elements. Bet policijas čaklos darbarūķus tas nemulsināja, un viņi pa kluso aizvāca mākslas darbu, traktējot to kā neatļautu būvi, jo tam, redz, bija koka kājas...

Policijas pārcentība ir vērojama ne pirmo reizi, turklāt pārcentība virzienā uz Krievijas agresijas atbalstīšanu. Vai nav interesanti, Golubevas kundze?

Savādi, bet ministres aktivitāti esam pamanījuši tikai vienreiz - kad vajadzēja piedalīties Latviju apkaunojošajos praida pasākumos. Taču tad, kad valsts jāvirza uz rezultātu, kas svarīgs visiem iedzīvotājiem - tad gan kaut kā nesanāk tik aktīvi...

Savukārt ieilgušais process ar robežbūvi ir tāds kā grūžamvelkamais process, no kura ir grūti izvairīties: nu, jāceļ tas žogs, nu labi, celsim, tikai lieciet mani mierā... Bet, ja viss - izņemot praidu - nākas tik grūti, tad varbūt likties mierā ar tām iekšlietām un darīt to, kas dziļi pie sirds?

* Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...