Šābrīža pensiju sistēmas pamatā ir pay-as-you-go princips. Viscaur Eiropā. Tie, kuri strādā šodien, ar saviem nodokļiem samaksā pensijas, kuras kaut kad aprēķinātas šodienas pensionāriem. Izņēmums ir salīdzinoši mazais 2. un 3. līmenis.
Nekāda fiziska uzkrājuma nav - tas, ko pensijas saņēmējs nomaksājis nodokļos savas dzīves laikā, ir sen iztērēts. Viņam kaut ko sasolīja, bet reāli sistēmas finanšu spējas/kapacitāti pildīt solījumus nosaka tagad strādājošo nomaksātie nodokļi. Katrā valstī šis ļoti atšķiras.
Katrā valstī ir sava nodokļu, arī algu nodokļu, politika, sava situācija darba tirgū, sava attiecība starp strādājošo un pensionēto cilvēku skaitu, un… no tā izriet kopējais pensiju izmaksām paredzētais naudas apjoms. Katra valsts cenšas savas valsts senioriem samaksāt tik, cik spēj.
Eiropas Savienības budžets pensiju apjomu nekādi neregulē, nenosaka nodokļu politiku dalībvalstīs. Tas ir katras dalībvalsts kompetence. ES līmenī nav ne finansējuma avotu, ne iespēju ietekmēt pensiju politiku, apjomu dalībvalstīs.
Un tad atnāk… krāpnieki. Viņi pat nesaprot finanšu 1+1 vai to, kurā peļķē iekāpuši (nezināšana gan neatbrīvo no atbildības). Tagad mēģina apkrāpt mūsu seniorus, lai tik dabūtu algu Briselē. Smirdīgi.
Melo par to, ka ES līmenī noteikts minimālās algas lielums. Nekā tamlīdzīga. Un pat neplānojas. Eksistē direktīva, kura nosaka dažādus vispārīgus pamatprincipus saistībā ar minimālā atalgojuma noteikšanu, bet pilnīgi nekādi neregulē tā absolūto lielumu. Direktīva nr. 2022/2041 pat nepaģēr minimālās algas noteikšanu tajās dalībvalstīs, kur tāda nav noteikta.
Iepazīstamies - krāpnieki Elīna Pinto un „Progresīvie”.