Iesaki rakstu: 
Šābrīža pensiju sistēmas pamatā ir pay-as-you-go princips. Viscaur Eiropā. Tie, kuri strādā šodien, ar saviem nodokļiem samaksā pensijas, kuras kaut kad aprēķinātas šodienas pensionāriem. Izņēmums ir salīdzinoši mazais 2. un 3. līmenis.
Nekāda fiziska uzkrājuma nav - tas, ko pensijas saņēmējs nomaksājis nodokļos savas dzīves laikā, ir sen iztērēts. Viņam kaut ko sasolīja, bet reāli sistēmas finanšu spējas/kapacitāti pildīt solījumus nosaka tagad strādājošo nomaksātie nodokļi. Katrā valstī šis ļoti atšķiras.
Katrā valstī ir sava nodokļu, arī algu nodokļu, politika, sava situācija darba tirgū, sava attiecība starp strādājošo un pensionēto cilvēku skaitu, un… no tā izriet kopējais pensiju izmaksām paredzētais naudas apjoms. Katra valsts cenšas savas valsts senioriem samaksāt tik, cik spēj.
Eiropas Savienības budžets pensiju apjomu nekādi neregulē, nenosaka nodokļu politiku dalībvalstīs. Tas ir katras dalībvalsts kompetence. ES līmenī nav ne finansējuma avotu, ne iespēju ietekmēt pensiju politiku, apjomu dalībvalstīs.
Un tad atnāk… krāpnieki. Viņi pat nesaprot finanšu 1+1 vai to, kurā peļķē iekāpuši (nezināšana gan neatbrīvo no atbildības). Tagad mēģina apkrāpt mūsu seniorus, lai tik dabūtu algu Briselē. Smirdīgi.
Melo par to, ka ES līmenī noteikts minimālās algas lielums. Nekā tamlīdzīga. Un pat neplānojas. Eksistē direktīva, kura nosaka dažādus vispārīgus pamatprincipus saistībā ar minimālā atalgojuma noteikšanu, bet pilnīgi nekādi neregulē tā absolūto lielumu. Direktīva nr. 2022/2041 pat nepaģēr minimālās algas noteikšanu tajās dalībvalstīs, kur tāda nav noteikta.
Iepazīstamies - krāpnieki Elīna Pinto un „Progresīvie”.
Seko mums 
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
