Iesaki rakstu: 
Kā tuvojas vēlēšanas, tā no pašvaldību iestāžu pakšiem sāk izlīst visādi ērmi, kas klusējuši četrus gadus, bet tagad grib tikt pārvēlēti amatos. Šogad treknu starta šāvienu šim procesam izdarījis Carnikavas novada saskaņietis Jānis Leja.
Domas gan var dalīties, vai Carnikavas novada domes deputāts ar rakstu “Kad ērti ir tikai novada vadībai, ne iedzīvotājiem”[1.] ir izdarījis starta šāvienu priekšvēlēšanu maratonam vai arī pats iešāvis sev kājā: diez vai politiskie oponenti spētu tik ļoti atmaskot autora muļķību un nezināšanu, kā viņš to izdara pats sev!
Deputāts (no raksta toņa var noprast, ka opozīcijas deputāts) ir sašutis par to, ka novada dome — acīmredzot bez viņa līdzdalības lentītes griešanā — nodevusi ekspluatācijā jaunu bērnudārzu “Piejūra”, kas atrodas bijušās Siguļu internātskolas telpās un turpmāk kalpos vismaz 210 bērniem no apvienotā Carnikavas un Ādažu novada.
Saskaņietis raksta: “Jaunais PII “Piejūra” atrodas Carnikavas novada Siguļos — ciemā, kas atrodas starp Saulkrastu šoseju un jūru aiz Gaujas. Iepriekš te bija Siguļu internātpamatskola, kura jau kādu laiku slēgta. Pašvaldība nevēlējās piedalīties internātskolas uzturēšanā, un šādas iestādes novadā vairs nav. Tika pieņemts lēmums skolas vietā izveidot bērnudārzu.”
Kā tad ir patiesībā? Saskaņietis tīšuprāt noklusē faktu, ka visā Latvijā vairs neeksistē neviena internātskola. 2017. gadā tika pieņemts lēmums divu gadu laikā slēgt vēl atlikušās internātskolas, jo visiem bērniem ir tiesības dzīvot ģimeniskos apstākļos — mūsdienās vairs nav nepieciešams aizsūtīt bērnus dzīvot uz visu nedēļu prom internātskolā, jo visas pašvaldības nodrošina visiem bērniem transportu uz skolu un atpakaļ, ikviens no mums zina oranžos skolnieku autobusus.
Vēsturiski šādas internātpamatskolas bija izveidotas okupācijas laikā kā atvasinājumi no bērnu namiem, un tajās nonākušie bērni atradās nevajadzīgi noslēgtā vidē, saskārās ar visai ierobežotu cilvēku loku un iznākumā mācījās sliktāk, bija kopumā sliktāk sagatavoti dzīvei.[2]
Savukārt izglītības iestādes funkcijām jau piemērotās un ilgstoši izmantotās ēkas pārbūve par bērnudārzu ir pats loģiskākais, ko var iedomāties. Jānim Lejam te ir iebildumi pret piebraukšanu: no galvenajām šosejām būšot visu laiku jānogriežas pa kreisi (ko vispār drīz likvidēšot), jāstāv rindās pie krustojumiem, jābrauc ar līkumu caur Ādažiem (labi, ka ne caur Daugavpili), sabiedriskais autobuss ejot reti un citur utt.
Jebkurš normāls tautas ievēlēts pašvaldības deputāts, konstatējot minētās problēmas, rīkotos šādi: sastādītu Satiksmes ministrijai, CSDD, Latvijas Valsts ceļiem un citām atbildīgajām institūcijām iesniegumu, kurā lūgtu nokārtot satiksmes plūsmu tā, lai varētu izdarīt kreisos pagriezienus. Ja ne citādi, tad uzstādīt luksoforu. Kāda no šīm institūcijām izrādītos par konkrētajā gadījumā atbildīgo, un jautājums tiktu atrisināts — vai arī būtu vismaz zināms, kuram un kā šo jautājumu agri vai vēlu būs jāatrisina.
Ja risinājums kavējas, normāls deputāts aptaujātu iedzīvotājus un savāktu parakstus, ko balsotājiem par prieku tieši pirms vēlēšanām iesniegtu Satiksmes ministrijā, premjera kancelejā, Saeimā vai pie prezidenta. Bet vietējās satiksmes autobusu maršrutu plānošana vispār ir konkrētās pašvaldības kompetencē — tas ir, būtībā ietilpst starp paša Jāņa Lejas amata pienākumiem.
Līdz ar to, ja šis deputāts nerīkojas kā normāls deputāts, tad jautājums — cik viņš ir adekvāts kā deputāts? Neizbrīna, ka līdz šim J. Leja medijos atzīmējies ar šādiem notikumiem: “Carnikavas domes deputāts sakaujas deviņdesmito stilā” — florbola spēles laikā piekāvis vienu no spēlētājiem un mēģinājis apskādēt arī kādu nacionālistu, kurš meties apturēt kausli.[3] Vēl pirms tam deputāts domes sēdēs nevis debatējis, bet rupji lamājies. Pēc kautiņa izraisīšanas deputāts nedomāja nolikt mandātu vai kaut tikai pamest Saskaņas rindas.[4]
Izrādījies arī, ka J. Leja pie mandāta ticis tāpēc, ka to nolikusi viņa sieva, kas vēlēšanās dabūjusi vairāk balsis. Zem rakstiem par deputāta izdarībām carnikavieši komentāros raksta, ka deputāta ģimene esot iesaistīta kafejnīcu biznesā, kur dažādiem vietējiem grādīgo dziru cienītājiem pirms vēlēšanām it kā mēdzot par brīvu ieliet ko stiprāku, vienlaikus piekodinot aiziet uz vēlēšanām un nobalsot.
Ja tas izrādītos taisnība, tad nebūtu grūti saprast, kāpēc tāds darbonis varētu būt bijis ieinteresēts internātpamatskolas saglabāšanā — savs elektorāts taču jāatražo...
[1] https://www.pietiek.com/raksti/kad_erti_ir_tikai_novada_vadibai,_ne_iedzivotajiem
[3] https://www.tvnet.lv/6011954/carnikavas-domes-deputats-sakaujas-devindesmito-stila
[4] https://www.tvnet.lv/6026026/carnikavas-deputats-pec-kautina-negrasas-pamest-amatu-un-partiju
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
