Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Dzivniekupolicija.lv
24.11.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

1) šobrīd ar ES regulu Nr.576/2013. apstiprinātā ES Lolojumdzīvnieka pase ir obligāts dokuments tikai tad, ja paredzēts ceļot ar dzīvnieku. Tā paredzēta suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai. Taču Saeimas Tautsaimniecības komisija akceptēja, ka Veterinārmedicīnas likumā tā tiks nodefinēta - nosaukta kā mājas (istabas) dzīvnieka pase, maldinot dzīvnieka īpašniekus par dokumenta formu, jo vecā parauga dzīvnieku pases, ar nosaukumu "Mājas (istabas) dzīvnieka pase", vairs nemaz netiek izdotas; 

2) no 2017.gada valstī ir noteikta obligāta prasība suņu īpašniekiem - reģistrēt valsts reģistrā suņus. Valsts noteikusi reģistrācijas izmaksu apmēru, kas pirmšķietami ir ļoti samērīgs - 3.50 eur par suņa reģistrāciju. Tomēr praksē obligātās reģistrācijas pienākums izvēršas nesamērīgi dārgs, jo reģistrēt nav iespējams, vispirms neveicot dzīvnieka apzīmēšanu – čipēšanu, kas mūsu valstī ir izdarāma par komerccenu tikai un vienīgi pie veterinārārsta un vismaz pieckārtīgi pārsniedz paša čipa cenu. Obligātās čipēšanas izmaksas valsts neregulē. Turklāt apzīmēšana un reģistrēšana, neskatoties uz normatīvos teikto, praksē jau šobrīd tiek piedāvāta tikai vienlaikus komplektā ar vakcinācijām dzīvniekam, kas, protams, vēl vairāk sadārdzina plānoto vizīti pie veterinārārsta ar mērķi tikai apzīmēt un reģistrēt dzīvnieku. Būtiskākais trūkums valsts noteiktajā suņu obligātās reģistrēšanas procesā – dzīvnieka apzīmēšana un reģistrēšana šobrīd ir atdalīti procesi un pašlaik nav vienoti regulēti MK noteikumos. Šādi radot situāciju, ka daudzi dzīvnieki ir apzīmēti ar čipu, bet nav reģistrēti valsts reģistrā. Čipam bez reģistrācijas nav nozīmes.

Tautsaimniecības komisija neņēma vērā dzivniekupolicija.lv iebildumus par pastāvošajām problēmām esošajā obligātajā suņu reģistrācijas kārtībā, kas nekādi neveicina visu suņu reģistrēšanu valstī. Tieši pretēji – Tautsaimniecības komisija atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņu priekšlikumu - uzlikt vēl vienu pienākumu suņa īpašniekam, papildinot ar jaunu obligātu maksas pakalpojumu - katram Latvijas sunim obligāti būtu jānoformē ES Lolojumdzīvnieka pase, kas būtībā līdz šim bija nepieciešama, tikai pārvadājot dzīvnieku ārpus valsts. ES Lolojumdzīvnieka pases noformēšana jau šobrīd 2x pārsniedz vakcinācijas apliecības izmaksas. Var tikai minēt, cik tā maksās, ja likums tiks pieņemts un valsts ar maksas cenrādi nenoregulēs obligāti pērkamos pakalpojumus. Nesamērīgi ir apgrūtināt suņu reģistrāciju, uzliekot obligātu papildu pienākumu, katram lauku sētā vai patversmē mītošam sunim pirkt pasi, kas nepieciešama tikai un vienīgi ceļojot ar dzīvnieku; 

3) Neņemot vērā ne dzivniekupolicija.lv pārstāvju, ne Saeimas juridiskā biroja viedokli, tika atbalstīts ZM ierēdņu priekšlikums Veterinārmedicīnas likumā nodublēt normas, kas jau šobrīd regulētas gan Dzīvnieku aizsardzības likumā, gan MK noteikumos Nr.266 par dzīvnieku labturību, gan MK noteikumos Nr.491 par dzīvnieku reģistrācijas kārtību un pēc 3 gadu darbības nav nesušas vēlamo rezultātu – apzīmēti un reģistrēti valsts reģistrā visi Latvijā mītošie suņi. Reģistrēšanas pienākuma termiņa noteikšana no šobrīd esošajiem 6 mēnešiem uz piedāvātajiem 4 mēnešiem diemžēl neko nemainīs suņu pavairotāju ierastajā shēmā – pārdot nereģistrētus dzīvniekus, jo kucēnu atšķiršana no mātes ir atļauta un praktizēta no 2 mēnešu vecuma. Praksē jau ir pierādījies, ka reāli nestrādā ZM ierēdņu piedāvātais samudžinātais formulējums „gadījumā, ja suns līdz 4 mēnešu vecumam tiek atsavināts, iepriekš minētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda” un tādas pašas redakcijas pārlikšana no MK noteikumiem uz likumu , tikai turpinās ierasto – pavairotāji nesodīti pārdos nereģistrētus dzīvniekus tepat Latvijā vai līdz 4 mēnešu vecumam izvedot no valsts, tos nereģistrējot.Ar šo 59.panta 17.punkta papildinājumu likumā ierēdņiem faktiski izdevies izvairīties no svarīgākā – MK noteikumu par suņu obligāto reģistrāciju pārstrādes pēc būtības. Iespējams, dēļ slinkuma, bet, visticamāk, izpildot lobiju uzdoto – sadārdzināt suņu reģistrāciju un turpināt piesegt dzīvnieku pavairotāju rūpalu. 

4) Lai gan šo ZM ierosināto Veterinārmedicīnas likuma grozījumu un arī Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu pamatmērķis, kas ierakstīts likuma grozījumus pavadošajās anotācijās, bija administratīvo pārkāpumu dekodifikācija speciālajos likumos, Tautsaimniecības  komisijā netika ņemts vērā policijas pārstāvja aizrādījums, ka šobrīd ZM ierēdņu piedāvāto grozījumu rezultātā vairs nav paredzēta atbildība par dzīvnieka nereģistrēšanu. 

Godātie deputāti! Mūsu valstī jau tūlīt apritēs 3 gadi, kā spēkā ir obligātā suņu reģistrācija. Pēc būtības Latvijas patversmēs nevajadzētu nonākt nevienam noklīdušam sunim, jo pēc reģistrētā čipa nekavējoši būtu atrodams tā saimnieks. Tomēr situācija ir dramatiska. Latvijas patversmes ir pārpildītas ar tur nonākušiem suņiem bez čipa vai ar nereģistrētu čipu. Nav izšķirošas nozīmes dokumenta formai, kāda tiek izsniegta pie suņa apzīmēšanas. Tā varbūt gan reģistrācijas veidlapa, kā to pašlaik paredz MK noteikumi, gan vakcinācijas apliecība, gan pase. Izšķiroša ir katra suņa obligātā reģistrēšana valsts reģistrā.

Suņa atsavināšana līdz 4 mēnešu vecumam nav izņēmuma gadījums! Suņus atdod, pārdot, dāvina 2 mēnešu vecumā. Kamēr skaidri un nepārprotami netiks normatīvos pateikts, ka pārdot un iegādāties suni bez reģistrēta čipa ir pārkāpums, par ko pienākas sods gan pārdevējam, gan pircējam – nekas pēc būtības nemainīsies. Nav samērīgi apgrūtināt ar papildus pienākumiem godprātīgus saimniekus, liekot viņiem obligāti pirkt suņiem ceļošanas pasi. Ir nepieciešams panākt, ka suņu obligātā apzīmēšana un reģistrēšana ir vienots process, kura izmaksas nosaka valsts. No pašreizējām suņu čipēšanas un to pavadošo komplektu komerccenām cieš tikai godprātīgi saimnieki, bet negodprātīgie šīs prasības vienkārši ignorē. Ieguldīt valsts vai pašvaldību līdzekļus šo obligāti izpildāmo prasību kontrolē ir daudzkārt dārgāk, kā saņemties un izstrādāt skaidrus, vienkāršus visiem saprotamus noteikumus un noteikt saprātīgas izmaksas par obligāti pērkamo pakalpojumu kopumu. Mūsu oponenti argumentē, ka suns ir luksus prece – nevari atļauties komerccenas par apzīmēšanas komplektiem – neturi dzīvnieku. Atgādinām, ka suns vispirms ir cilvēka labākais draugs gan ģimenē, gan vientuļam cilvēkam, arī pensionāram. 

Dzīvnieku policija konceptuāli atbalsta ideālo situāciju, kad visiem Latvijas suņiem ir atbildīgi saimnieki – visi suņi ir savlaicīgi apzīmēti un reģistrēti, vakcinēti pret trakumsērgu, tie tiek aprūpēti un turēti pēc augstākajiem labturības standartiem. Tomēr, neievērojot pakāpeniskumu, loģiku un reālo situāciju valstī, TS komisija šobrīd atbalstīja ZM ierēdņu priekšlikumus ar likumu vēl vairāk sarežģīt suņu reģistrācijas procesu, vēl vairāk sadārdzināt valsts noteiktos obligātos pienākumus suņu īpašniekiem. Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. 

Dzīvnieku policija, apvienojot 33 dzīvnieku aizsardzības organizācijas, pateicas 4 frakciju deputātiem Inesei Lībiņai-Egnerei, Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, Regīnai Ločmelei-Luņovai un Raimondam Bergmanim, kuri atbalstīja dzīvnieku aizstāvju konceptuālo redzējumu, sniedzot priekšlikumus likumu grozījumiem. 

Seko mums