Ieslodzījuma vietu pārvalde par pakārušos cietumnieku: mūsu rīcība ir nevainojama, bet viss ir noslēpums
PIETIEK07.08.2014.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki darījuši visu, kas ietilpst viņu pienākumos, un pārmetumi viņiem esot nepamatoti, taču viss vienalga esot noslēpums, - šādu atbildi pēc divu nedēļu pārdomām Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība sniegusi par kārtējo Centrālcietumā notikušo pašnāvību.
Pietiek jau informēja, ka Rīgas Centrālcietumā 22. jūlijā notika jau kārtējā aizdomīgā pašnāvība - savā 4. korpusa 402. kamerā pakāries tika atrasts 1987. gadā dzimušais Raivis L. Šajā kamerā viņš mitinājās kopā ar vēl vienu ieslodzīto, taču uz laiku bija atstāts viens pats un tad arī izdarīja pašnāvību.
Kā zināms Pietiek, notikušais uzskatāms par rupju cietuma vadības nolaidību - daudziem cietumā ir bijis zināms, ka tieši 22. jūlijā Raivim L. ticis paziņots par gaidāmo šķiršanos, - par šādu soli izšķīrusies viņa dzīvesbiedre. Neraugoties uz to, cietumsargi Raivi L. vienalga atstājuši vienatnē, bez uzraudzības.
Taču, kaut arī izmeklēšana vēl nav noslēgusies, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība jau nonākusi pie slēdziena, ka cietuma darbinieki ne pie kā neesot vainīgi, - pašnāvība esot pilnīgi normāls un pieņemams notikums cietuma ikdienā.
Pārvaldes vadība esot pārliecināta, ka "ieslodzījuma vietās ieslodzīto personu uzraudzība tiek veikta atbilstoši diennakts uzraudzības norīkojumam un plānam". Savukārt pārvaldes vadības skaidrojums, kas tieši tiek darīts, lai izskaustu pašnāvības iespējas ieslodzījuma vietās, ir šāds:
"Psiholoģiskā aprūpe ieslodzījuma vietās tiek nodrošināta atbilstoši 2013. gada 9. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 191 Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtības VII nodaļai, kā arī atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - Kodekss) 61.5 panta pirmās daļas nosacījumiem, divu mēnešu laika pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu."
Papildus tam ieslodzījuma vietu Sociālās rehabilitācijas daļu darbinieki veic arī katra notiesātā personības izvērtējumu, skaidro Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība.
Kā Pietiek jau informēja, domājams, ka pašnāvību izdarījušais cietumnieks ir nevis kāds smagus noziegumus pastrādājis indivīds, bet viegli jokains cilvēks, par kuru portāls Delfi 2009. gadā rakstīja:
"Aizvadītā gada jūnijā interneta portāls BMWLife.lv no anonīmas personas saņēma elektroniskā pasta vēstuli ar prasību pēc naudas. Cilvēks paziņojis, ka pārvalda portāla kodu sistēmu, un draudējis, ka, ja nesaņems no kompensāciju, nodarīs būtisku ļaunumu saitam.
Lai pierādītu savu draudu patiesumu, hakeris ielauzies saitā un pārveidojis tā sākuma lapu. Pārrunu rezultātā portāla vadība ar puisi vienojušies par simt latu izmaksu. Tā kā puisis nav vēlējies pats ierasties pēc naudas, viņš atsūtījis sava konta numuru. Liels bija portāla vadības pārsteigums, kad, saņemot pārskaitījuma veikšanai nepieciešamo informāciju, viņi secināja, ka izspiedēja konts atvērts tepat Latvijā uz viņa īstā vārda.
Portāla vadība naudu tomēr pārskaitījusi un cerējusi, ka izspiedējs nomierināsies, bet pēc neilga laika viņš uzradies atkal un pieprasījis lielāku naudas summu. Portāla vadībai, protams, tas apnicis, un viņi griezušies policijā. Jaunais hakeris kā savu galējo prasību izvirzījis 500 latus, un tad viņš uz visiem laikiem liktu portālu mierā. Portāla administrācija pieprasīja, ka naudu atdos tikai, tiekoties klātienē, un izspiedējs tam arī piekritis.
Viņš ieradies kādā Centrālās stacijas picērijā, kur saņēmis no firmas pārstāvjiem 500 latu, kā arī pašrocīgi uzrakstījis zīmīti: „Es, (..), saņēmu piecsimts latu no portāla BMWLife un apņemos neuzlauzt šo portālu, kā arī nenodarīt nekādu citu ļaunumu." Protams, tajā brīdī parādījušies policijas pārstāvji un aizturējuši viņu."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
