Iesaki rakstu:

Ieslodzījuma vietu pārvaldei tomēr nāksies sniegt atbildes par tās veiktās pārbaudes absurdajiem rezultātiem, no kuriem izrietēja, ka nav nekāda pamata šaubīties par Rīgas Centrālcietuma administrācijas oficiālo versiju - kādam ieslodzītajam esot izdevies cietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā ar kailām rokām „plēst apmetumu nost no sienas”.

Kā jau ziņots, ieslodzītais Arturs Krastiņš – cik zināms, vienīgais Latvijā par „naudas atmazgāšanu” reālu cietumsodu saņēmušais – ar rājienu bija sodīts par to, ka Centrālcietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā „plēsis apmetumu nost no sienas”.

Krastiņš sūdzībā par saņemto rājienu, kas var nopietni ietekmēt ieslodzītā pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas, bija norādījis: „Nekādu tīšu vai netīšu izmeklēšanas cietuma īpašuma bojājumus neesmu veicis, it sevišķi sienas apmetuma tīšu plēšanu, jo to nekādi nevarēju veikt, man nav pieejami nekādi darbarīki, ar ko es to būtu varējis izdarīt, un ar plikām rokām tas fiziski nav iespējams.”

Tomēr Ieslodzījuma vietu pārvalde faktiski bija tikai pārbaudījusi divus Centrālcietuma dokumentus saistībā ar it kā notikušo pārkāpumu un pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgās abu dokumentu lasīšanas paziņojusi, ka „piešķir lielāku ticamību Rīgas Centrālcietuma administrācijas sniegtajai informācijai”.

Savukārt nu jau atstādinātais Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte kategoriski atteicās Pietiek paskaidrot, vai Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem pastaigu laikā tiek izsniegti kādi darba vai citādi instrumenti, bet, ja šādi instrumenti netiek izsniegti, vai Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukumu sienas izgatavotas no materiāliem, ko iespējams kādā veidā bojāt ar kailām rokām.

Tāpat Puķīte nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu – ja šādi materiāli Centrālcietuma pastaigu laukumu sienās nav izmantoti, kā iespējams, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atzinusi, ka Centrālcietuma administrācijas konstatētais, ka minētais ieslodzītais bojājis pastaigu laukuma apmetumu, atbilst patiesībai.

Visbeidzot, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks nevēlējās sniegt atbildi arī uz jautājumu, vai, divu mēnešu laikā pārbaudot faktus sakarā ar minēto iesniegumu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes administrācijas pārstāvis vispār ir apmeklējis Centrālcietumu un pārbaudījis bojāto apmetumu.. Visi šie jautājumi skarot viņa vadītās iestādes un ieslodzītā saraksti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.

Nu Tieslietu ministrija konstatējusi, ka no visiem uzdotajiem jautājumiem par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāms tikai viens – kā vispār Ieslodzījuma vietu pārvaldei izdevies pārliecināties par cietuma administrācijas sniegto ziņu patiesīgumu, jo šeit varētu būt saskatāma informācija par personas privāto dzīvi, kas arī cietumniekam esot neaizskarama. Savukārt uz visiem pārējiem jautājumiem Ieslodzījuma vietu pārvaldei atbildes būs jāsniedz.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google