Iesniegts pieteikums tautas nobalsošanai par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē
Asociācija Ģimene19.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
16. jūlijā “Latvijas vīru biedrība” valdes priekšsēdētājs Andars Ignacs iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā likumprojektu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu jeb referendumu par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Satversmes grozījumu projekts paredz izdarīt Latvijas Republikas Satversmē grozījumu un izteikt 110.pantu šādā redakcijā:
“110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti — un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.
Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem”.
“Esmu gandarīts, ka mēnešiem ilgušais juristu komandas darbs ir noslēdzies ar detalizēti izstrādātu likumprojektu un tā anotāciju, lai pēc iespējas precīzāk definētu ģimenes jēdzienu Latvijā, pasargājot mūsu sievas un bērnus no bīstamiem sagrozījumiem,” uzsver “Latvijas vīru biedrība” valdes priekšsēdētājs Andars Ignacs.
"Ir pēdējais brīdis dabiskas ģimenes jēdzienu nostiprināt Latvijas galvenajā likumā – Satversmē. Pretējā gadījumā absurdā izpratne un mēģinājumi sagrozīt mūsu tautas pamatvērtības skars mūsu bērnus gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan skolās. Mēs, vecāki un vecvecāki, varēsim tikai bezpalīdzīgi noskatīties, kā mums uzspiež svešu ideoloģiju, pārveidojot paaudzēs mantoto izpratni par krietnu un labu dzīvi,” turpina “Latvijas vīru biedrības” dibinātājs, vēsturnieks Harijs Tumans.
Saeima kā likumdevējs jau 2005. gadā konstatēja, ka Latvijas likumos nekur nav tiešā veidā definēta laulība, tādēļ nolēma Satversmes 110. pantā iekļaut tās definīciju “laulība – savienība starp vīrieti un sievieti”.
Vienlaikus likumdevējs anotācijā ir skaidri norādījis uz laulības un ģimenes jēdzieniem, kādi tie Latvijā tradicionāli ir izveidojušies kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, un arī secinājis, ka laulība un ģimene ir tradicionāla vērtība, kas jau likumprojekta izstrādes laikā tikusi pastāvīgi apdraudēta, galvenokārt – viena dzimuma personu savienību kontekstā, tāpēc biedrības iesniegtajā likumprojekta anotācijā uzsvērts:
“Vissvarīgākais bijis – izstrādāt tādu panta grozījumu projekta redakciju, kas atspoguļotu tautas gribu un nākotnē novērstu iespēju nelabticīgiem Satversmes 110. panta interpretētājiem un piemērotājiem izmantot tieši šo lakoniskumu, lai ielasītu Satversmes 110. pantā to, kas tur nekad nav bijis ietverts un kas ir pretējs tautas vairākuma gribai un Satversmes ievadā skaidri noteiktajai Latvijas identitātei, kuru Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”
Tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtība paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā izvērtēs iesniegto likumprojektu un sniegs atbildi, vai tiek dota atļauja parakstu vākšanai. Ja atbilde būs pozitīva - gada laikā likumprojekta iniciatoriem būs jāsavāc 155 tūkstoši balstiesīgo vēlētāju paraksti.d
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
