Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas
Vilors Eihmanis*05.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei.
Līdz šim jau Atašiene savulaik «pienākusi» no cita vēsturiskā novada Krustpils novadam, izsaucot iedzīvotājos neizpratni.
Pieļaujot pēc būtības vienu Vidzemes, Latgales un Zemgales robežu izmaiņu, radusies tendence turpināt Latgales teritorijas samazināšanu.
Saskaņā ar Satversmes 3.pantu Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
Līdz ar to apšaubām, ka ministriju klerki, viena novada iedzīvotāji vai pat Saeimas deputāti var tā vienkārši izlemt jautājumu, kas pēc būtības izmaina Latgales un Vidzemes robežas.
Atbalstāma ir Varakļānu novada iedzīvotāju vēlme atgūt Atašieni, kas atjaunotu vēsturiski izveidojušās teritoriālās robežas.
Tajā pašā laikā uzskatām, ka ir arī pamats vērsties ar sūdzību Satversmes tiesā par līdzšinēji veikto Latgales un Vidzemes robežu izmaiņām.
Aizraujoties ar administratīvi teritoriālo reformu, nevajadzētu rīkoties pretēji Satversmei, iekļaujot dažus novadus no Latgales Vidzemē, tādējādi samazinot jau tā Abrenes zaudēšanas dēļ sarukušo Latgales teritoriju. Tas ir būtiski arī tāpēc, ka latvieši, kuri runā latgaliešu dialektā, to dabiski var lietot galvenokārt Latgalē.
Uzskatām, ka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas vispār nevajadzētu aiztikt ne tikai atklāti, bet arī slēptā veidā, iekļaujot Varakļānu novadu Vidzemē. Ja veicama administratīvi teritoriālā reforma, tad tikai Vidzemes, Latgales, Zemgales vai Kurzemes ietvaros.
Lūdzu sniegt Tieslietu ministrijas atbildi, vai piekrītat mūsu iesniegumā minētajam? Ja piekrītat, tad lūdzam paskaidrot, kā apturēsiet pēc būtības antikonstitucionālo aptauju? Ja nepiekrītat, tad lūdzu juridiski precīzi pamatojumu, kādos apstākļos drīkst izmainīt Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes robežas? Vai ar vienkāršu viena novada iedzīvotāju aptauju var lemt jautājumus, kas pēc būtības skar Satversmi un ir visas Latvijas (visas Latgales jau nu noteikti) jautājums?
* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas vārdā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.