Iesniegums par iebildumiem atvieglotu nosacījumu pieņemšanai viestrādnieku uzņemšanai Latvijā
Iesniegumu aicināts parakstīt ikviens Latvijas iedzīvotājs03.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gada laikā un 2019.gada sākumā Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk tekstā FICL), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (turpmāk tekstā LBP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk tekstā LTRK) un citas organizācijas ir norādījušas uz viņu vajadzību atvieglot nosacījumus 3. valstu darbaspēka uzņemšanai Latvijā, attiecīgi izveidojot un lobējot vairākus MK noteikumu projektus:
MK 2014.gada 28.janvāra noteikumu Nr.55 grozījumu projekts[1] "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", paredzot Līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā)[2] saīsināt brīvas darba vietas pieteikšanas minimālo termiņu, ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm. Paredzēt tiesības nodarbināt ārzemniekus uz ilgtermiņa vīzas pamata. Atcelt prasību publicēt brīvu darba vietu gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā.[3]
MK 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.552 grozījumu projekts[4] “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība” Pilngadīgs ārzemnieks, kuram ir patstāvīgā uzturēšanas atļauja valstī var uzaicināt jebkuru (pašreiz tikai radiniekus) iebraukt un uzturēties Latvijā.[5]
Uzaicinot ārzemnieku nodarbināšanas nolūkā, atbrīvot no prasības iesniegt izglītību un pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekiem, kuri tiktu nodarbināti “Vienkāršā Profesijā” (mazkvalificēti darbi).[6]
Padziļinātās sadarbības programmas zelta vai sudraba līmeņa dalībnieks (uzņēmums) NEiesniedz uz uzņēmuma līgumu nodarbinātā ārzemnieka izglītību vai pieredzi apliecinošu dokumentu, citu valstu nodokļu nomaksas izziņas, darbības licences (atļaujas) kopijas.[7]
2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”[8] Dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski, lai arī lielakajai daļai ārzemnieku nav Latvijā atzīts un pārbaudāms elektorniskais paraksts.[9]
Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka uzaicinātajam viesstrādniekam un viņu sievām, bērniem būtu iespējams iesniegt dokumentus uzturešanās atļaujas pieprasīšanai BEZ esošas vīzas.[10] Pieļaut ārzemnieka kvalifikāciju un pieredzi apliecinošos dokumentus iesniegt nesniedzot tulkojumu latviešu valodā.[11] Paredzēt iespēju neiesniegt kvalifikāciju vai pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekam, kas tiek uzaicināts nodarbinātībai “Vienkāršā profesijā” (mazkvalificēts darbaspēks).[12]
Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam neiesniedz ziņas par ārzemnieka - uzņēmumu līguma slēdzēja nodokļu nomaksa stāvokli reģistrācijas valstī.[13]
Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks (uzaicinātājs) neiesniedz licences (atļaujas) kopiju, ja tāda nepieciešama un PMLP lēmumu par ārzemnieka izsaukumu pieņem paātrināt, 2 dienu laikā[14]
Šāda veida imigrāciju koriģējošie MK noteikumi tiek izveidoti, lai Latvijā ievestu mazkvalificētu lēto darbaspēku, kuram nebūtu nepieciešamības apgūt valsts valodu, tādējādi aizpildot robu, kas radies emigrējot Latvijas pamatiedzīvotājiem, sakarā ar zemo atalgojumu. Atbrīvojot īpašas sadarbības darba devējus no pienākuma iesniegt uzaicināmā ārzemnieka kvalifikācijas un izglītības dokumentus rada bīstamu precedentu dažādām mahinācijām un mazkvalificēta darbaspēka, kas nerunā un kam nav vajadzības mācīties latviešu valodu, ievešanai.
Es arī atbalstu un piekrītu Ministru prezidenta A.K. Kariņa 22.07.2019 paustajam viedoklim, ka nav jāieved lētais darbaspēks.[15]
Pamatojam savu nostāju ar faktu, ka iepriekšminēto MK noteikumu grozījumu iniciatori galvenokārt ir svešas naudas interešu lobētāji Latvijā (FICIL) vai vietējo lielo uzņēmumu (bieži ar ārvalstu kapitālu) lobiji (LTRK un LBP), kuru biedrībās ir tikai komerciālas juridiskās personas (firmas), kuru VIENĪGAIS mērķis ir pelnīt vairāk, neinteresējoties un nerūpējoties par Latvijas pamatiedzīvotāju vēlmi dzīvot pārtikušā, mierīgā un saticīgā valstī bez iekšējiem un ārējiem konfliktiem.
Ļoti satraucoši ir tiesību piešķiršana ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļauja, uzaicināt uz Latviju netikai (kā līdz šim) savus radiniekus, bet jebkuru, tādējādi ielaižot 3. valstu cilvēkus ar nezināmiem un valsts iedzīvotājiem nevajadzīgiem mērķiem, kuri nu var pārvietoties pa visu Šengenas teritoriju. Šie drošības riski NAV minēti nevienā no likumprojektu anotācijām[16]!
Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir teikts:
“Latvijas valsts ir izveidota, (..), lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.”
Tātad Latvija nav ekonomiskais poligons ārvalstu investoru peļņas kāres apmierināšanai ievedot latviski nerunājošus migrantus. Latvijas valsts pamatuzdevums ir sargāt un gādāt par latviešu nācijas labklājību un pārticību, nevis uzklausīt svešas naudas lobijus.
Jebkādu ārzemnieku ilgtermiņa uzņemšana ceļ īres cenas, mazina latviešu valodas pozīciju sabiedrībā un ilgākā laikā izmaina nacionālo sastāvu. Neviens no šiem riskiem NAV uzskaitīts likumprojektu anotācijās!
Darbinieku trūkumu var kompensēt ieguldot modernajās tehnoloģijās tādējādi paaugstinot darba ražīgumu, kas, protams, ir grūtāk, bet veicina ilgtspējīgu ekonomiku, stabilu un drošu valsti. Izvēršot pastiprinātu dzimstības paaugstināšanas politiku jaunu darbaspēku mēs iegūtu jau pēc aptuveni 20 gadiem, kas ir normāls valstiska mēroga investīciju projekta ilgums.
Lai novērstu nodokļu nemaksāšanu par tiem viesstrādniekiem, kuri Latvijā strādā komandējumā no Polijas vai Lietuvas ir jāsvītro pašreizējo MK 2014. gada 28. janvāra noteikumu nr. 55 punkts 9.2.3. , par ko šajos grozījumu projektos nav ne miņas.
“9.2.3 nodarbināts kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, un darba devējs viņu norīko darbā pakalpojumu sniegšanai Latvijā;”
Pretējā gadījumā visi viesstrādnieku ievešanas atvieglojumi tāpat nenesīs papildus nodokļu ieņemumumus, komandējumus no Polijas ir/būs lētāk, jo nodokļus tur nemaksā, bet Latvijā tas būs jādara.
No MK noteikumu nr. 55 grozījumu projekta nav atbalstāms neviens punkts
Atbalstāmie punkti no VSS-483 TA-1448 MK noteikumu Nr. 552 grozījumu projekta un iemesls:
3. punkts – Uzaicinātājs iesniedz līgumu ar piesaistīto pētnieku un norāda darbu beigu datumu;
4. punkts – Uzaicinātājs ar parakstu apliecina uzaicināmo iztikas un finanšu līdzekļu pietiekamību;
5. punkts – Papildus uzaicinātāja kontaktinformācija;
7. punkts – Norādāms paredzamais nodarbināšanas ilgums;
9. punkts – Norādāms ārzemnieka studiju beigu termiņš;
Atbalstāmie punkti no VSS-482 TA-1449 MK noteikumu Nr. 564 grozījumu projekta un iemesls:
6. 16.3.¹ 1. apakšpunkts izteikts saprotamāk;
11. PMLP iegūst tiesības pieprasīt atzinumu par ārzemnieka uzņēmuma iesniegumā norādīto aktivitāšu atbilstību Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam;
12. - Nodokļu nomaksa pilnā apmērā no paziņotās viesstrādnieka algas;
13. - Iespēja PMLP pārbaudīt ārzemnieku dibināto firmu uzņēmējdarbības norisi atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem;
14. -Nodokļu nomaksa pilnā apmērāno paziņotās viesstrādnieka algas;
Paldies par viedokļa uzklausīšanu.
[1] http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMNot_170719.1447.docx
[2] VSS-484 TA-1447 MK 2014. gada 28. Janvāra noteikumu nr. 55. grozījumu projekta 2. punkts
[3] VSS-484 TA-1447 MK 2014. gada 28. Janvāra noteikumu nr. 55. grozījumu projekta 6. punkts
[4] http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMNot_041119.1448.docx
[5] VSS-483 TA-1448 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 552. grozījumu projekta 1. un 2. punkts
[6] VSS-483 TA-1448 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 552. grozījumu projekta 6. punkts
[7] VSS-483 TA-1448 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 552. grozījumu projekta 8. punkts
[8] http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMNot_041119.1448.docx
[9] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 1. punkts
[10] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 3. un 4. punkts
[11] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 5. punkts
[12] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 7. punkts
[13] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 8. punkts
[14] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 9. un 10. punkts
[15] www.tvnet.lv/6713566/premjers-latvija-nav-javeicina-mazkvalificeta-darbaspeka-iebrauksana
[16] http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMAnot_170719.1447.docx
http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMAnot_041119.1448.docx
http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMAnot_041119.1449.docx
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.