Iesniegums Rīgas domes priekšsēdētājam par sporta skolā “Rīdzene” notiekošo
Aleksandra Orehova16.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar masu medijos izskanējušo informāciju par pārkāpumiem sporta skolā „Rīdzene”, vecāki ir sašutuši saistībā ar ziņām, ka sporta skola ilgā laika periodā regulāri ir iegādājusies uztura bagātinātājus.
Krimināllietas materiāli satur ziņas, ka persona, būdama sporta skolas treneris, vairākkārtīgi no audzēkņiem izmaksai paredzētajiem finanšu līdzekļiem piesavinājās naudu 14 698 eiro apmērā. Turklāt fiziskā persona ar attiecīgās sporta skolas valsts amatpersonas atbalstu piesavinājās arī sporta uztura preces un apģērbu kopumā par 2867 eiro.
Tā kā esam saņēmuši neoficiālu informāciju, ka iesaistīta ir sporta skolas Rīdzene airēšanas sekcija, mums ir lūgums pārbaudīt mūsu bažas un noskaidrot konkrētus faktus, jo uztraucamies par mūsu bērnu veselību un dzīvību:
1. Kādi konkrēti uztura bagātinātāji tik doti attiecīgajā pārkāpumā iesaistītā trenera audzēkņiem?
2. Vai sporta skolas "Rīdzene" treneris ir tiesīgs saviem audzēkņiem bez ārsta ziņas dot uztura bagātinātājus saviem audzēkņiem?
3. Vai uztura bagātinātāji ir sertificēti, atbilst visām likumā noteiktajām prasībām un nesatur aizliegtās vielas?
4. Vai līgumā starp vecākiem un sporta skolu šāda piekrišana ir dota (no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa tam vajadzētu būt vecāku piekrišanai)?
5. Cik ilgi un kādā laika periodā audzēkņiem tika doti uztura bagātinātāji?
6. Kā sporta skolas treneris izvērtēja, kādās devās un cik bieži dot šos uztura bagātinātājus saviem audzēkņiem?
7. Vai visi sporta skolas „Rīdzene” treneri iegādājas uztura bagātinātājus saviem audzēkņiem pa skolas līdzekļiem?
9. Vai tiek veikts konkurss par uztura bagātinātāju piegādēm sporta skolai „Rīdzene”?
Lūdzam pārbaudīt faktus, jo nepareiza šādu produktu lietošana var izraisīt nopietnas veselības problēmas mūsu bērniem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
