Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes priekšsēdētājas Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu. LĀB uzsver, ka nav pieļaujams, ka Veselības ministrija (VM - attēlā tās valsts sekretāre Indra Dreika) pati sagatavo ziņojumu, kas satur nepatiesas ziņas un apzināti grauj spēcīga kandidāta reputāciju, lai radītu pamatu tā izslēgšanai no konkursa uz Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) "Vaivari" valdes priekšsēdētājas un valdes locekļu amatiem.

"Valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā, kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad piedzīvojam akūtu veselības nozares speciālistu, bet jo īpaši - spējīgu vadītāju trūkumu," teikts LĀB vēstulē.

Atklātajā vēstulē LĀB norāda, ka VM ziņojumā ietvertās ziņas, kas kalpoja par pamatojumu Andas Nulles atstādināšanai, ārste tiesu lūgusi atzīt par nepatiesām un viņas godu un cieņu aizskarošām. Tiesa Andas Nulles pieteikumu ir pieņēmusi, tādejādi par ziņojumā ietverto ziņu patiesumu pastāv juridisks strīds. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrība rūpīgi sekos līdzi, lai kā pamatotas šaubas vai pierādījumi konkursā uz NRC "Vaivari" valdi un valdes priekšsēdētāja amatiem netiktu izmantotas ziņas, par kuru patiesumu tiek pārbaudītas tiesas procesā.

LĀB atkārtoti vērš uzmanību, ka VM savu pēkšņo lēmumu atstādināt A.Nulli pamatoja ar šķietamu interešu konflikta situāciju, lai gan A.Nulle bija ievērojusi iepriekš pašas VM un KNAB dotos norādījumus un rīkojusies KNAB noteiktā tiesiskā risinājuma ietvaros. Bažas par lēmuma politisko raksturu joprojām uztur fakts, ka lēmums tika pieņemts laikā, kad notika jaunās valdības veidošana un tika izsludināts konkurss uz NRC "Vaivari" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā viennozīmīgi Anda Nulle varētu pārliecinoši pieteikt savu kandidatūru kā spēcīgs pretendents.

Jāatgādina, ka VM ziņojums ir ticis izplatīts arī plašsaziņas līdzekļos pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas un Veselības ministrijas valsts sekretāres Indras Dreikas raksts "Indra Dreika: Plašāk par Andas Nulles atsaukšanu no amata "Vaivaros"" arī ir publicēts vienā no Latvijas lielākajiem interneta ziņu portāliem DELFI. Rakstā valsts sekretāre, atsaucoties uz minēto ziņojumu, turpina nepatiesas un sagrozītas informācijas izplatīšanu, izraujot no konteksta un sagrozot faktus. Tas nozīmē to, ka Andas Nulles goda un cieņas aizskārums izdarīts publiski ļoti plaši.

Konkursa nolikuma prasību 1.punktā norādīts, ka valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir nepieciešama "nevainojama reputācija, kas nozīmē, ka nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo".

Nav šaubu, ka valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, to nosaka arī citi normatīvie akti. Vienlaikus LĀB vērš uzmanību, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka valdes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Jau pērn vairākkārt gan vēstulēs atbildīgajām amatpersonām, gan publiski medijos LĀB ir paudusi dziļu neizpratni par Veselības ministrijas (VM) rīcību, atsaucot no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) "Vaivari" valdes priekšsēdētāju Andu Nulli un uzsverot, ka "VM valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumu nacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajā veselības nozarē".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...