Ikstens: iespējas Tautas partijai vēl ir

Iesaki rakstu:

„Ja runājam par atdzīvināšanu, ar partijām tas nav tik skaidri, kā ar tiem, par kuriem šis stāvoklis ir nedaudz labāk saprotams. Ar partijām, it īpaši Latvijā, ir tā, ka partiju dzīve un nāve ir relatīvs jēdziens - kādas konkrētas partijas dzīve un nāve ir saprotama tikai kontekstā ar citām partijām, ar politikas procesu kopumā.

Tas, ka TP bija saņēmusi ļoti, ļoti smagu triecienu 10.Saeimas vēlēšanās, tur nav ko strīdēties, tas ir pilnīgi skaidrs kā divreiz divi. Un ir arī saprotams, ka tagad šī partija kaut kā mēģina atkopties, pārgrupēties un savākt spēkus. Tas savā ziņā ir dabiski, tādēļ ka šai partijai tomēr ir kaut kāda pārstāvniecība Saeimā un tai joprojām netrūkst atpazīstamu un arī ambiciozu politiķu. Līdz ar to ambīcijas plus parlamentāra pārstāvniecība ir tas, kas TP uztur spēkā šo cerību.

Ja TP būtu ārpus parlamenta, tad, domāju, būti citādāk. Tad varbūt TP būtu sācies tas pats nedaudz uzjautrinošais process, ko mēs vērojam par LPP/LC, kad „tauta” no šīs organizācijas tagad stājas ārā, bet Šlesers to visu mēģina notušēt un pasniegt kā kaut kādu ārkārtīgi pārdomātu reģionalizācijas stratēģiju. Acīmredzot LPP/LC šī lojalitāte organizācijai nav tik izteikta kā TP, kura kā organizācija tomēr pastāv ilgāk nekā LPP/LC. Līdz ar to arī izskaidrojams tas, ka TP līderu vidū cerība par partijas ietekmes atjaunošanu nav mirusi.

Patlaban politikā redzam, ka dažas citas partijas, kuras oktobrī šķita ārkārtīgi spēcīgas un varenas, tagad diezgan vāji tiek galā ar savām partiju funkcijām un nav pārāk spēcīgas. Līdz ar to šeit arī parādās jaunas iespējas jebkurām citām partijām, kuras nav pie varas, ne tikai TP.

Tas, ka pašreizējā koalīcija ne visai sekmīgi tiek galā ar budžeta jautājumiem un ne visai sekmīgi komunicē sevi sabiedrībā, TP dod iespējas radīt kaut kādas alternatīvas idejiskās platformas, kaut kādus alternatīvos piedāvājumus neatkarīgi no tā, cik tie ir vai nav reālistiski.

Šobrīd valsts attīstās vai līdz šim ir attīstījusies vairāk uz Starptautiskā Valūtas fonda recepšu pamata, līdz ar to koalīcijas oponentiem ir ļoti vienkārši teikt, ka tas ir nepareizi, neatbilstoši utt.. Tas ir tas, ko Par labu Latvija pirms vēlēšanām jau mēģināja darīt, bet ne pārāk pārliecinoši. Tagad TP šo pašu ideju var attīstīt un mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka patiesībā jau ar viņiem nav tik traki.

Ja valdības koalīcija būtu sekmīga vai vismaz labāk komunicējusi tos darbus, kas ir paveikti, un varbūt arī šo darbu pirmos rezultātus, tad varbūt tā situācija būtu citādāka.

Kaut kādai lieluzņēmēju partijai, ja mēs vērtējam pēc tāda banāla šķiriskā principa, kas ir konservatīva – Latvijas politikā vieta ir. Es nesaku, ka tieši TP varētu būt tāda partija, bet ir vieta kaut kādai tādai konservatīvai lielo uzņēmēju intereses aizstāvošai partijai.

Tas, vai šādas partijas līderis var būt Šķēle, ir nākamais jautājumus. Gandrīz 13 TP pastāvēšanas gadu laikā esam redzējuši, ka šī partija nevar iztikt bez Šķēles, nu nevar. Savukārt ar Šķēli arī gandrīz vai nevar. Es negribu apgalvot, ka nevar vispār, bet arī ir ļoti grūti.

Katrā gadījumā pēc visa tā, ko sabiedrība šajos gados uzzinājusi par Šķēli, ir ļoti grūti iedomāties, ka viņš varētu turpināt tādu skaistu izjādi baltā zirgā. Domāju, viņš arī pats to brīnišķīgi saprot un ne velti jau ilgāku laiku arī no viņa izskan, ka TP ir atvērta jaunajiem.

Faktiski TP ļoti skaidri ir redzami šo jauno seju meklējumi. Taču problēma ir tā, ka tās jaunās sejas šobrīd nav acīm redzamas, un līdz ar to Šķēlem aizvien jāstāv uz komandtiltiņa.”

Seko mums