Iesaki rakstu: 
Ir ilgtspējas indekss. Ir biedrība „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR). Tā dibināta 2011. gada sākumā ar mērķi stiprināt valsts un vietējās kopienas ilgtspējīgu attīstību, izglītojot sabiedrību un paaugstinot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu rīcību un sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Ceturtdien, 2020.gada 11.jūnijā ir paredzēta “Ilgtspējas indeksa
Atbildīgas rīcības un valsts ilgtspējas sekmēšanas kontekstā mulsinošs izskatās 2019.gada laureātu - Ilgtspējas indeksa augstākajā novērtējumā, platīna kategorijā iekļuvušo „Latvenergo”, „Augstsprieguma tīkla” un „Sadales tīkla” vakardienas “sveiciens” Rīgai un Pierīgai, radot pamatīgu apjukumu un atstājot uz stundu bez elektrības aptuveni 160 tūkstošus uzņēmumus un mājsaimniecību. Saprotams, kāda tehniska kļūme vai ķibele var gadīties katram. Taču no atbildības viedokļa tā ar šo izciliem māksliniekiem piedienīgo pauzi pēc notikušā, apjukumu, bezdarbību, nepieejamību un sabiedrības neinformēšanu bija bezatbildības paraugstunda.
Biedrībasprāt, Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītas metodoloģijas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.
Par šādu ekonomikas stiprinātāju atzīta un 2019.gada Ilgtspējas indeksa bronzas laureāta kategorijā iekļauta „PNB banka”. Tās ilgtspēja pēc balvas saņemšanas bija tieši divi mēneši, līdz Eiropas Centrālā banka kā „PNB bankas” tiešais uzraugs, konstatējot, ka tā nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju, pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu tajā un lēmusi par noguldījumu nepieejamību.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts uzskata, ka Ilgtspējas indeksa dalībnieki demonstrē drosmi, atklātību un apņemšanos pilnveidot savu sniegumu, tieši šie uzņēmumi spēj ne tikai ietekmēt savas nozares attīstību, bet arī sekmēt valsts ilgtspēju.
Šī indeksa 2019.gada laureāts - Ilgtspējas indeksā augstākajā novērtējumā, platīna kategorijā iekļuvušais „Latvijas dzelzceļš” tā vietā, lai sekmētu valsts ilgtspēju, pats izmisīgi lūdz valsts palīdzību paša eksistences un ilgtspējas glābšanai. Tas jau krietnu brīdi pirms Covid-19 krīzes paziņoja, ka 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.
Tiek plānota infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās jau 2020. gada 1. ceturksnī, tādēļ 2020. gadā ir nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai 25 milj. EUR apmērā. Tāpat „Latvijas dzelzceļam” nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 15,8 milj. EUR apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020. gada laikā. Izrādās, ka augsts korporatīvās atbildības līmenis nav šķērslis kolektīvajai atlaišanai, kas paredzēja līdz šā gada jūnijam lauzt darba attiecība ar 1000 „Latvijas dzelzceļa” darbiniekiem, bet gada otrajā pusē ar vēl 500 uzņēmuma darbiniekiem.
Biedrība „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” proponē, ka tās biedri, tajā skaitā “Swedbank”, veido atbildīgu uzņēmēju kopienu, kas ir gatavi ar savu piemēru, zināšanām un ieguldījumu sekmēt uzvedības maiņu ne tikai uzņēmējdarbības vidē, bet sabiedrībā kopumā.
Jau 2019. gada februārī Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētnieciskās žurnālistikas programma "Uppdrag granskning" ("Misija - izmeklēšana") ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un vēl vienu pagājušā gada Ilgtspējas platīna kategorijas laureāta "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 3,8 miljardus eiro. Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
„Swedbank AB” izpilddirektore Birgite Bonesena amatu zaudēja pagājušā gada martā pēc tam, kad sākās skandāls ap aizdomām par netīras naudas plūsmām caur Zviedrijas „Swedbank AB” un jo īpaši tās Baltijas valstu meitas bankām. Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Tomēr tas netraucēja „Swedbank” saņemt visaugstāko – platīna novērtējumu par atbildīgu un tālredzīgu rīcību un sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Neraugoties uz ilgstošu norobežošanos no “taksometru problēmas” un nespējas situāciju sakārtot, arī Starptautiskā lidosta "Rīga" pagājušā gadā tika godināta kā visaugstākā Ilgtspējas indeksa – platīna kategorijas novērtējuma saņēmēja. Nepagāja ne gads, kad arī tai ilgtspēja izbeidzās. Tās valde šī gada martā paziņoja, ka tā izstrādājusi un iesniegusi valdībā detalizētus priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem, lai saglabātu uzņēmuma pastāvēšanu un darboties spēju ilgtermiņā. Tāpēc tā ir uzsākusi konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par darbinieku kolektīvo atlaišanu.
Rīt, 2020.gada 11.jūnijā, ir paredzēta “Ilgtspējas indekss
Ja, lasot šo rakstu, Jums kādu brīdi prātā ir ienākusi doma, vai biedrības „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” biedri, kuri izveidojuši šo organizāciju, lemj, kuras ir Latvijas atbildīgākās un ilgtspējīgākās organizācijas un “Ilgtspējas indeksā” īpaši pagodināmas, vienlaicīgi nav arī tās ikgadējie laureāti, tādejādi pašslavinoties par nodokļu maksātāju naudu, tad Jums ar ilgtspējīgu domāšanu viss ir kārtībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
