Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas pilsoņu turpinātu uzturēšanos Latvijā, domāju, ka ir vērts atgādināt divas lietas: (1) trešvalstnieku izraidīšana no valsts, kurā tie uzturas nelegāli, nav nekas neparasts un (2) ko nozīmē jēdzieni “izraidīšana”, nevietā piesauktā “kolektīvā izraidīšana” un “deportācija”.
Termini:
Kolektīvā izraidīšana: jebkurš pasākums, kas liek ārvalstniekiem kā grupai pamest valsti, izņemot gadījumus, kad šāds pasākums tiek veikts, pamatojoties uz pamatotu un objektīvu katra atsevišķa grupas ārvalstnieka konkrētā gadījuma pārbaudi.
Deportēšana: (no latīņu valodas deportare: vardarbīgi pārcelt uz citu vietu) atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti. Parasti no valsts tiek deportētas dažādas “nevēlamas personas” — nelegāli migranti un citas personas, kas tā vai citādi iekļuvušas valsts teritorijā, apejot likumā noteikto robežas šķērsošanas kārtību, vai arī pārkāpušas valsts likumus, vai apdraud tās drošību. Retāk deportēšana tiek attiecināta uz savas valsts pilsoņiem, jo demokrātisko valstu konstitūcijas un likumi aizliedz deportēt savus pilsoņus.
Izraidīšana: saskaņā ar Imigrācijas likumu un Latvijai saistošajām starptautiskajām saistībām izraidīšana attiecināma uz tādu ārzemnieku uzturēšanos Latvijā, kura neatbilst normatīvajiem aktiem (piem., ja ārzemniekam nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļauja). Konstatējot, ka ārzemnieks nelikumīgi uzturas Latvijā, tiek izdots izbraukšanas rīkojums, ar kuru ārzemniekam tiek dots termiņš labprātīgai Latvijas pamešanai. Izbraukšanas rīkojums un lēmums par piespiedu izraidīšanu ir administratīvs akts, kuru ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgs apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ārzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām.
Tātad, kopsavelkot informāciju par esošo situāciju: vairāk nekā 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri dzīvo Latvijā, 1. septembrī beigušās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Statusa atjaunošanai pieteikušies vai plāno to izdarīt aptuveni 19 tūkstoši cilvēku. Savukārt nedaudz vairāk par 800 cilvēku ir pieteikušies termiņuzturēšanās atļaujai. Pārējie neko nav darījuši, lai uzturēšanās atļauju saņemtu. Tātad vismaz 19 tūkstošiem Krievijas pilsoņu vismaz tuvāko mēnešu laikā nekas nemainīsies. Aptuveni 4,5 tūkstoši Krievijas pilsoņu, kuri neko nav darījuši, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, tuvākajā laikā varētu saņemt vēstuli no PMLP ar aicinājumu 90 dienu laikā Latviju pamest.
Šonedēļ Iekšlietu ministrija Saeimā iesniegusi piedāvājumu mainīt Imigrācijas likumu, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi.
Ir absolūti skaidrs, ka nav jāizrāda nekāda pretimnākšana tiem, kas sākotnējā termiņā nav pat centušies dokumentus nokārtot.
Tā jebkurā gadījumā nebūtu kolektīvā izraidīšana.
Imigrācijas likuma grozījumi, kas pieņemti pagājušajā gadā, ir juridiski korekti. Faktam, ka tie ir pieņemti priekšvēlēšanu laikā, nav nedz juridiskas, nedz politiskas nozīmes. Saeima ir pilnā mērā atbildīga par saviem pieņemtajiem likumiem no pirmās līdz pēdējai attiecīgā sasaukuma darbības dienai. Jā, protams, ka Krievija šo situāciju mēģinās propagandiski vērst pret Latviju. Taču jāatceras, ka arī Latvijai šeit ir labi argumenti.
Viss ir atkarīgs no tā, vai un cik tālu Latvijas valdība būs gatava starptautiskajā telpā, atbilstoši savām kompetencēm pārstāvēt Latvijas pozīciju un pastāvēt uz mūsu interesēm un mūsu regulējuma leģitimitāti.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
