Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”
Kaspars Pudniks03.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību, tās ģimenēm un tradicionālajām kultūras vērtībām, esmu skaļi paudis. Sabiedrībai doto vārdu sabiedrībai esmu turējis un izpildījis – iniciatīva publicēta! Laiks rīkoties!
Ja kāds cerēja, ka sabiedrība klusēs un ļaus iznīcināt tajā pastāvošās tradicionālās ģimeņu un latviešu kultūras vērtības, varu apbēdināt – tā nenotiks! Ja kāds domāja, ka varēs spļaut tautas dvēselē, jo par to nekas nebūs, varu apbēdināt – tā nebūs! Latviešu tauta aizstāvēs savas ģimenes un bērnus! Par Latviju! Par stiprām ģimenēm! Par vērtībām!
Iniciatīva: https://manabalss.lv/ludzam-atsaukt-latvijas-dalibu-2021-gada-eirovizijas-dziesmu-konkursa-roterdama/show.
Šeit - īsā saite uz iniciatīvu: https://manabalss.lv/i/2053.
Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā
Aicinām noteikt nemainīgu kārtību, kas garantē pastāvīgu sabiedrības līdzdalību, izvēloties Latviju pārstāvošo dziesmu Eirovīzijas dziesmu konkursā. Latvija šajā konkursā ir piedalījusies jau 20 gadus pēc kārtas un piedāvājusi pasaules skatītājiem kvalitatīvākos priekšnesumus un skaistas dziesmas.
Tāpat kā mēs lepojāmies par "Prāta vētru", par Mariju Naumovu, Intaru Busuli un citiem lieliskiem māksliniekiem, mēs vēlamies būt lepni par Latvijas pārstāvi, dziesmu un vizuālo tēlu arī turpmāk. Skatītāju balsojums ir šā konkursa nozīmīga sastāvdaļa, un tā tam ir jāpaliek arī atlases kārtā.
Konkursa rīkotāja - Eiropas Raidorganizāciju apvienība (European Broadcasting Union) ir noteikusi brīvu kārtību, pēc kādas katra valsts izvēlas savu pārstāvi un dziesmu. Tāpēc šai procedūrai ir iespējama arī formāla pieeja, kuru šoreiz arī izvēlējās Latvijas Televīzijas vadība. Līdz ar to Latvijas pārstāvis dodas uz konkursu ar tādu dziesmu, par kuru vispār nav balsojuši Latvijas iedzīvotāji.
Ja balsojums būtu noticis, Latvijas iedzīvotāji, visticamāk, būtu izvēlējušies citu dziesmu un vizuālo tēlu. Šāda situācija ir radījusi lielu vilšanos skatītājos un konkursa atbalstītājos. Tāpēc uzskatām, ka šāds priekšnesums nepārstāv Latviju un ka tam nav sabiedrības atbalsta.
Lai novērstu gadījumus, kad uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dodas tāda dziesma, kas nav saņēmusi atbalstu balsojumā, un lai garantētu sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā, aicinām nostiprināt nemainīgu kārtību, kādā katru gadu skatītāju balsojumā tiek izraudzīta dziesma Eirovīzijas dziesmu konkursam un kā par Latvijas nodokļu maksātāju naudu tiek veidots Latvijas tēls. Latvijas pārstāvim un dziesmai ir obligāti katru reizi jāsaņem Latvijas skatītāju balsis.
Tāpēc aicinām Saeimas atbildīgo komisiju sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izveidot un nostiprināt nemainīgu kārtību, kas garantē skaidru sabiedrības izvēli turpmākai Latvijas tēla veidošanai starptautiskajā Eirovīzijas konkursā.
Sabiedrības ieguvums no tā būs - novērsta iespēja, ka uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dodas tāda dziesma, kas nav saņēmusi atbalstu sabiedrības balsojumā. Tāpat šādi tiks garantēta sabiedrības līdzdalība Latvijas tēla veidošanā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
