Iesaki rakstu: 
Bijušais politiķis Edvīns Inkēns viņam piederošos 45 tūkstošus Parex bankas akciju abiem kredītiestādes lielajiem akcionāriem pārdevis tikai dažas dienas pirms globālās finanšu krīzes sākuma, kas izraisīja arī Parex krahu. Tomēr, pēc visa spriežot, tā bijusi tikai laimīga sakritība.
Kā rāda Parex krimināllietas materiāli, 2008. gada 10. septembrī – piecas dienas pirms ASV finanšu giganta Lehmans Brothers bankrota, kas aizsāka globālo finanšu krīzi, - reģistrēti darījumi, ar kuriem Inkēns Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim katram pārdevis pa 22 500 viņam piederējušajām bankas akcijām. Jau pēc nedēļas bankas akcijas kā gandrīz jebkurus citus finanšu vērtspapīrus par labu cenu pārdot būtu bijis gandrīz neiespējami.
Inkēns gan pirmdien Pietiek atzina - tā bijusi apstākļu sakritība, ka viņš savas Parex bankas akcijas pārdevis tieši šajā brīdī. Sarunas par sev piederošo akciju atpirkšanu ar esošajiem bankas akcionāriem viņš esot uzsācis jau aptuveni 1,5 – 2 mēnešus pirms darījuma noslēgšanas.
Parex mazākuma akcionāru līgums paredzējis, ka gadījumā, jā kāds no mazajiem akcionāriem vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tās vispirms jāpiedāvā esošajiem akcionāriem. Sarunas par Inkēnam piederošo Parex akciju atpirkšanu notikušas ilgāku laiku, un to noslēgumā arī panākta vienošanās, ka Kargins un Krasovickis akcijas atpirks uz pusēm.
To, kāpēc 2008.gada vasarā, kad Rīgā jau klīda runas, ka atsevišķas bankas varētu nonākt finanšu grūtībās, viņš izšķīries par sev piederošo Parex akciju pārdošanu, Inkēns pamatoja ar faktu, ka „man tiešām toreiz vajadzēja naudu.”
„Es tiešam neesmu finanšu ģēnijs, es, protams, tāds gribētu būt, bet toreiz tiešam bija tā, ka man vajadzēja naudu un saskaņā ar akcionāru līgumu es piedāvāju šīs akcijas atpirkt esošajiem akcionāriem,” teica Inkēns. Viņš precīzi neatminējās, kad izteicis piedāvājumu par akciju atpirkšanu, vien atzina – „jā, tā nauda bija pārāk liela, sarunas ilga kādu pusotru mēnesi”.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
