Intensīva mežizstrāde un pieprasījums pēc koksnes biomasas izraisa mežu degradāciju Igaunijā un Latvijā
Latvijas Ornitoloģijas biedrība02.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Eiropas valstu, tostarp Nīderlandes, Dānijas un Lielbritānijas, pieprasījums pēc biomasas veicina mežizstrādes intensitāti Igaunijā un Latvijā. Jaunais ziņojums “Koksnes granulā paslēptais: intensīvas mežizstrādes ietekme uz Igaunijas un Latvijas mežiem”, ko publicējis Igaunijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, rāda, ka abu valstu mežsaimniecību raksturo intensīva, uz kailcirtēm balstīta mežsaimniecība. Lai gan abās valstīs ir likumi un standarti, kam būtu jānodrošina dabas aizsardzība, šādai mežu apsaimniekošanai ir negatīva ietekme gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu.
Ziņojums atklāj, ka intensīva mežizstrāde, kur arvien lielāku lomu spēlē koksnes ieguve granulu ražošanai, novedusi pie tā, ka strauji samazinājusies oglekļa piesaiste Latvijas un Igaunijas mežos. Nākotnes prognozes liecina, ka abu valstu meža zemes kļūs par CO2 avotu, nevis piesaistītāju.
Igaunijas un Latvijas mežos dzīvo tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tostarp lidvāvere un mednis. Sugu daudzveidība ir būtisks meža veselības rādītājs, taču dzīvotņu iznīcināšana to ietekmē nelabvēlīgi. Vērojama lejupslīde meža putnu populācijās. Mežizstrāde notiek pat ar sugām bagātos vecajos mežos, tostarp “Natura
Igaunijas Dabas fonda pārstāvis Sīms Kureso uzsver: “Pieprasījums no tādiem ārvalstu bioenerģijas uzņēmumiem kā, piemēram, “Oersted”, “RWE” un “Drax”, ko veicina Eiropas Savienības un nacionālo valstu atjaunojamās enerģijas subsīdijas, dramatiski palielina mežizstrādes apjomus. Igaunijas mežizstrādes intensitāte laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam bija par 85% augstāka nekā laika posmā no 2004. līdz 2015. gadam. Šāda mežizstrāde noved pie vērtīgo biotopu izzušanas. Mums ir nepieciešams, lai politikas veidotāji apturētu mežu iznīcināšanas veicināšanu, pat ja tas nenotiek viņu pašu zemē. Mūsu meži ir kas vairāk par koksnes granulām, taču mežu potenciāls īstenojas vien tad, ja prioritāra ir mežu aizsardzība, nevis to izmantošana.”
“Latvijā joprojām tiek plaši popularizēta absurdā ideja, ka intensīvāka mežu izciršana un koksnes dedzināšana nāk par labu klimatam. Skaitļi norāda uz pretējo: pieaugošā mežizstrādes intensitāte Latvijā un Igaunijā ne tikai samazina mežu spēju piesaistīt oglekli, bet arī iznīcina vērtīgas dzīvotnes un apdraud mežā dzīvojošās sugas,” uzsver Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.
Ilgtspējas standarti, kuru pamatā ir brīvprātīga sertifikācija, nenodrošina to, ka tiek saglabāta mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā un dabas daudzveidības uzturēšanā. Tie pieļauj kailciršu veikšanu pat teritorijās, kas saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem tiesību aktiem būtu jāaizsargā.
Tāpēc tādas valstis kā Dānija, Nīderlande un Lielbritānija importē biomasu, kas var būt sertificēta, taču netiek iegūta ilgtspējīgi. Ziņojuma autori norāda, ka importētājvalstu politikas veidotājiem “jārīkojas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ko pieprasījums pēc biomasas rada eksportētājvalstīm”. Ja meža iznīcināšana nenotiek pašu acu priekšā, tas nenozīmē, ka par to nav jāsatraucas.
Ziņojums jāskata kontekstā ar daudzu zinātnieku secināto, ka koksnes dedzināšana enerģijas ieguvei ir kaitīga gan klimatam, gan dabai. Šīs bažas apstiprina vēstule, ko 800 zinātnieku 2018. gadā nosūtīja Eiropas Parlamentam[1], kā arī Eiropas Zinātņu akadēmiju Konsultatīvās padomes norādes[2]. Jebkura valdība, kas ignorē šādus secinājumus, attālinās no klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem.
Ziņojums būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijai. Bioenerģijas klasifikācija saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED) veicina pieprasījumu pēc biomasas, tajā pašā laikā “Natura
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
