Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad kļuva zināms, ka Pietiek uzmanību pievērsušajā Ķekavas novada pašvaldībā mūsu portāls pēc dažām tajā notiekošajam veltītām publikācijām pēkšņi pasludināts par "neatļautu saturu", Pietiek pajautāja pašvaldības vadītājam Robertam Jurķim (attēlā) - kura konkrētā amatpersona pieņēmusi šādu lēmumu, kad tieši pieņemts šis lēmums un kādi vēl interneta portāli, vietnes utml. Ķekavas pašvaldībā atzīti par "neatļautu saturu". Uz jautājumiem Jurķis neatbildēja, toties atsūtīja dokumentu ar nosaukumu „Kārtība, kādā tiek izmantota Ķekavas novada pašvaldības manta un finanšu resursi”. Publicējam tā sadaļas, kas attiecas uz pašvaldības vadībai bīstamo internetu.
„VII Citas pašvaldības mantas izmantošana
68. Citu pašvaldības kustamo mantu (datorus, programmatūru, projektorus, kopētājus, kodoskopus, digitālās kameras, fotoaparātus, ekrānus u.c.) deputāti un darbinieki izmanto uzdoto darba pienākumu veikšanai.
69. Datorā aizliegts ievietot (lejupielādējot no interneta vai no pārnēsājama datu nesēja) jebkurus audio, video vai citus failus, kuri neattiecas uz darba pienākumu veikšanu un kuri ir svešu autortiesību objekts.
70. Internetu deputāti un darbinieki izmanto tikai tādas informācijas ieguvei, kas nepieciešama tiešo darba uzdevumu veikšanai.
71. Izmantojot internetu, darbiniekiem aizliegts:
71.1. Lejupielādēt un izpildīt jebkādus izpildāmos failus (*exe u.c.);
71.2. Lejupielādēt un instalēt jebkādus instalācijas failus;
71.3. Sniegt informāciju par darbību, ja tas nav saistīts ar tiešajiem darba pienākumiem;
71.4. Sniegt informāciju par sevi vai darba kolēģiem, ja tas nav saistīts ar tiešajiem darba pienākumiem;
71.5. Bez pašvaldības izpilddirektora rakstiskas atļaujas izmantot publiskos interneta pasta serverus (hotmail.com, yahoo.com, inbox.lv, gmail.com u.c.). Esošās publiskās adreses ir jāreģistrē pie datorsistēmu administratora;
71.6. Reģistrēties jebkādās vēstkopās, ja tas nav nepieciešams tiešo darba pienākumu veikšanai.
VIII Pašvaldības e-pasta izmantošana
72. E-pasta vēstules, kas nosūtītas vai saņemtas, izmantojot darbiniekiem piešķirto e-pasta adresi, reģistrējamas pie klientu apkalpošanas speciālista atbilstoši dokumentu aprites kārtībai Ķekavas novada pašvaldībā, pārsūtot tās reģistrācijai.
73. Nosūtot e-pasta vēstuli, darbinieks ievēro nosūtāmās informācijas konfidencialitātes pakāpi:
73.1. Nepieļaujot konfidenciālas informācijas nosūtīšanu personām, kurām tā nav paredzēta;
73.2. Nepieļaujot konfidenciālas informācijas nosūtīšanu atklātā veidā.
74. Darbinieks:
74.1. Neatver e-pasta vēstules pielikumu, ja tā saņemta no nezināma sūtītāja un vēstules virsraksts un teksta paskaidrojošā daļa ir nesalasāma vai neloģiska;
74.2. Neatver e-pasta vēstules pielikumu, ja tā saņemta no zināma sūtītāja un vēstules virsraksts un teksta paskaidrojošā daļa ir nesalasāma vai neloģiska;
74.3. Neizmanto e-pastu izpildāmo vai instalācijas failu izsūtīšanai, pārsūtīšanai un saņemšanai;
74.4. Neizmanto e-pastu izklaidējošo e-pastu vēstuļu izsūtīšanai un pārsūtīšanai citiem adresātiem.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.