„Intīmā” videonovērošana Madonas policijas iecirknī un citi „sīkumi” Valmieras cietumā
Pietiek lasītājs31.10.2017.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Piedāvāju pat mūsu valsts apstākļiem nedaudz pārsteidzošu informāciju par Valsts policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktisko un prettiesisko rīcību pret apcietinājumā esošu personu. Konkrēti runa ir par Madonas policijas iecirkni un Valmieras cietumu, kā arī apcietināto Mārtiņu Karasevu.
Šodien tika nosūtītas vēstules gan Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, gan LR Saeimai un citām instancēm par pārkāpumiem, kādi tika veikti pret apcietināto personu. Vēstulēs iekļauti 13 punkti ar detalizētiem argumentiem par to, kādi normatīvie akti un cilvēktiesību normas tiek pārkāptas pret apcietinājumā esošo personu.
Kā piemēru no vēstulēs aprakstītajām prettiesiskajām un cilvēktiesības pārkāpjošajām darbībām var minēt Madonas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru. Šajā kamerā tiek veikta videonovērošana, un iecirknī šo videonovērošanu iespējams vērot divos monitoros, - viens no tiem atrodas pie galvenās dežūrdaļas.
Tas it kā būtu normāli, taču arī ikviens nepiederošs cilvēks, kurš pieiet pie dežūrtelpas lodziņa, ir spējīgs novērot kamerā notiekošo. Turklāt kameras uztveres leņķis ir nostādīts tā, ka ir iespējams novērot arī sanmezglā notiekošās darbības.
Līdz ar to ikvienam Madonas policijas iecirkņa apmeklētājam ir iespēja redzēt aizturēto “intīmā” mirklī. Turklāt, kamēr apcietinātā persona nedēļu tika turēta šajā izolatorā, tā ne reizi netika informēta par to, ka tiek veikta šāda „intīmā” videonovērošana. Kāda datu aizsardzība un cilvēktiesības tiek ievērotas šajā gadījumā?
Tāpat tika novēroti dažāda rakstura pārkāpumi un neatbilstība normatīvos norādītajam – higiēnas lietu neizsniegšana, normatīvajos neatbilstoša ventilācijas šahtu izmantošana, sanmezgla elementāras higiēnas neievērošana, netika izsniegts pilns gultas veļas komplekts, bija arī citi pārkāpumi.
Valmieras cietuma direktors apcietinātajam izsniedzis izziņu, ka tad atrodas apcietinājumā kopš 2017. gada 15.septembra, lai gan apcietinātais tika aizturēts 13.septembrī un pie apcietinātā atrodas dokumenti, kas to spēj pierādīt.
Tāpat cietuma direktors nesniedz atbildes uz apcietinātā iesniegumiem, lielākā daļa no tiem apcietinātā klātbūtnē tiek saplēsti un atmesti atpakaļ; netiek nosūtīta/tiek kavēta korespondences nosūtīšana. Apcietinātajam nav pieejamas konfidenciāla zvana iespējas advokātam.
Cietuma administrācija manipulē ar ēdiena izsniegšanu/neizsniegšanu, atsaucoties un noteikumiem, kuros it kā minēts, ka ir tiesības neizsniegt ēdienu, ir arī atteikusies izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību utt.
Šie ir tikai pāris punkti no garā pārkāpumu saraksta, kuri ir veikti pret apcietināto pusotra mēneša laikā.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt skaidrojumu no Valsts policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
