Ir īstais brīdis, lai, aizbildinoties ar valsts aizsardzību, panāktu, ka pašvaldību vadītāju apstiprināšana amatā ir atkarīga no „Vienotības” partneriem specdienestos
Edgars Rinkēvičs12.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ paziņoju, ka pēc valsts svētkiem iesniegšu Saeimā likumdošanas iniciatīvu par nepieciešamību noteikt prasību saņemt pielaidi valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem, lai viņi varētu pildītu savus pienākumus. Kādēļ?
Nacionālās drošības koncepcijā un Valsts aizsardzības koncepcijā ir nostiprināts jau iepriekš uzsāktais ceļš uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu – ne tikai aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, bet arī sabiedrības noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana, uzsverot arī aktīvu pašvaldību lomu.
Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka katrai pašvaldībai ir uzdevumi valsts apdraudējuma gadījumā, lai turpinātu sabiedrībai kritisko funkciju izpildi un atbalstītu NBS. Šie uzdevumi tiek atspoguļoti Civilās aizsardzības plānā un regulāri tiek testēti mācībās. Civilās aizsardzības sistēma ir viens no efektīvas un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmās funkcionēšanas stūrakmeņiem. Spēja civilajā sektorā nodrošināt kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu militārām operācijām ir viena no NATO pamatprasībām.
Pašvaldībām ir pienākums civilās aizsardzības vajadzībām atvēlēt atbilstošu finansējumu, apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu, apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu, piedalīties un organizēt civilās aizsardzības mācības. Atbilstoši likumam viens no civilās aizsardzības sistēmas uzdevumiem ir atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.
Par civilās aizsardzības uzdevumu īstenošanu un sadarbības nodrošināšanu ar valsts, tostarp aizsardzības sektora, institūcijām katrā pašvaldībā atbildīgs ir tās vadītājs.
Kā liecina mācības, kas gūtas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, civilie kritiskās infrastruktūras objekti bija un ir starp primārajiem uzbrukumu mērķiem. Krievija bija ilgstoši vākusi izlūkdatus par administratīvo teritoriju pārvaldību un civilajā aizsardzībā iesaistītajiem subjektiem.
Arī Latvijas valsts drošības iestāžu sniegtā informācija norāda, ka mūsu valsts civilā kritiskā infrastruktūra, civilmilitārā sadarbība un civilajā aizsardzībā iesaistītie subjekti ir starp Krievijas specdienestu mērķiem, par ko ilgstoši tiek vākta informācija. Tāpēc šādas informācijas, īpaši attiecībā uz koordinācijas mehānismiem un rīcības plāniem miera un kara gadījumā, pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos ir vērtējama kā īpaši aizsargājama.
Valsts apdraudējuma apstākļos ļoti nozīmīga ir arī efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Lai uzlabotu un attīstīto šo spēju ir nepieciešams iekļauties kopējos valsts apdraudējuma novēršanas plānošanas un novēršanas pasākumos, t.sk. regulārās mācībās, plānot attiecīgo pašvaldības darbību krīžu un kara gadījumā, un piedalīties to testējošas Aizsardzības un Iekšlietu ministriju organizētās teorētiskās un praktiskās mācībās.
Vienlaikus starp pašvaldības pamatfunkcijām ir nostiprināta līdzdalība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp no 2024.gada 1.janvāra visām pašvaldībām ir likumā noteikts pienākums izveidot pašvaldības policiju (kas nozīmē, ka apsverama ir nepieciešamība noteikt prasību saņemt valsts noslēpuma pielaidi arī pašvaldību policijas amatpersonām).
Pašvaldību vadītāju gatavībai reaģēt un iesaistīties apdraudējuma novēršanā nepieciešams spēt iepazīties ar klasificētām valsts drošības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku veiktām apdraudējuma analīzēm. Darbam pie civilās aizsardzības noteiktiem aspektiem (piemēram, mobilizācijas rezerves un neaizskaramie krājumi, mobilizācijai pakļautās civilās struktūrvienības un objekti) nepieciešama pieejas tiesības valsts noslēpumam.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 17.pantā noteiktai pašvaldību kompetencei, efektīvai sadarbībai ar NBS, sniedzot atbalstu valsts operatīvās aizsardzības plāna īstenošanai, nepieciešama pieejas tiesības valsts noslēpumam.
Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav iedomājama situācija, ka pašvaldību vadība varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām saņemt piekļuvi valsts noslēpuma objektiem un būt spējīgiem darboties ar aizsargājamu informāciju. Visbeidzot nav pamatotas bažas, ka valsts noslēpuma pielaides piešķiršana ir subjektīvs process, atteikuma iemesli tiek izskaidroti pašai personai, valsts drošības iestāžu lēmumus var pārsūdzēt ģenerālprokuroram un tiesā, kas nodrošina nepieciešamo objektivitāti un līdzsvaru šajā jautājumā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
