Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārcilājot prātā raidījumu "Tieša runa" (skatāms šeit), man radās aizdomas, ka skatītājiem šis varēja izskatīties pēc "seši vīri strīdas, bet nevar saprast, par ko". Lielākā daļa raidījuma dalībnieku par šiem noteikumu grozījumiem diskutējuši jau vairākus gadus, tāpēc tiem, kas šim jautājumam rūpīgi neseko līdzi, tiešām varētu šķist, ka viņi pieslēgušies sarunai, kas sākusies jau pirms raidījuma. Tāpēc šoreiz nolēmu mazliet pakāpties atpakaļ un atgādināt, par ko īsti ir stāsts.

Pašlaik mežus galvenajā cirtē (kas lielākoties izpaužas kā kailcirte) var nocirst divos gadījumos - ja mežs sasniedzis Meža likumā noteikto vecumu vai ja koki sasnieguši Noteikumos par koku ciršanu noteikto caurmēru (koku stumbra diametru). Turklāt šis sasniedzamais caurmērs noteikts tikai priežu, egļu un bērzu mežiem. Tātad tikai šos mežus var nocirst "pēc caurmēra", bet pārējiem - apšu, melnalkšņu, ozolu utt. - mežiem ir tikai viens galvenās cirtes kritērijs - vecums.

Mežus pēc ražīguma (koku augšanas ātruma) dala bonitātēs, kur I ir augstākā, bet V zemākā, t.i., noteiktā vecumā koks I bonitātes mežā būs augstāks nekā II bonitātes mežā, II bonitātes mežā augošs koks būs augstāks nekā III bonitātes mežā utt.

Tā kā savulaik galvenās cirtes caurmērs noteikts tā, lai aptuveni atbilstu galvenās cirtes vecumam (t.i., resnumam, kādu koks šajā vecumā sasniedz), pašlaik tas ir atšķirīgs dažādām bonitātēm - augstākas bonitātes mežos tas ir lielāks, zemākas bonitātes - mazāks. Tātad kokiem, kas aug ātrāk, jāļauj izaugt lielākiem, bet kokus, kas aug lēni, drīkst nocirst tievākus.

Te gan vēlreiz vietā atgādināt, ka runa ir par galveno cirti, kas visbiežāk ir kailcirte, t.i., audzes vidējam (!) caurmēram sasniedzot noteikto slieksni, nocirst var visus kokus (izņemot obligāti atstājamos ekoloģiskos kokus), ne tikai tos, kas atbilst noteiktajam caurmēram.

Zemkopības ministrija pašlaik rosina mainīt galvenās cirtes caurmēru, vienādojot to visu bonitāšu mežiem, nosakot, ka priedei tas ir 30 cm, eglei - 26 cm, bērzam - 25 cm. Tā rezultātā augstākas bonitātes mežus būs atļauts nocirst ātrāk nekā līdz šim, bet zemākas bonitātes mežos galvenās cirtes caurmērs tiek noteikts lielāks. Šis arī ir viens no punktiem, kas rada vietu demagoģijai - rodas iespaids, ka zemāku bonitāšu mežos kokiem būs jāļauj augt ilgāk.

Taču šeit jāatceras sākumā minētais, ka kritēriji meža nociršanai ir divi - ne tikai caurmērs, bet arī vecums. Tātad nevienam nebūs jāgaida, kad zemāko bonitāšu mežos koki pieņemsies resnumā, jo tos tāpat kā līdz šim varēs nocirst, kad tie būs sasnieguši Meža likumā noteikto vecumu.

Rezultātā iznāk, ka ražīgākos priežu, egļu un bērzu mežus drīkstēs nocirst ātrāk nekā līdz šim, bet mazāk ražīgos mežus un citu koku mežus varēs cirst tāpat kā līdz šim.

Lai gan tiek apgalvots, ka šie grozījumi tiek virzīti privāto meža īpašnieku interesēs, faktiski tie attieksies gan uz privātajiem, gan valsts mežiem.

Zemkopības ministrija laiku pa laikam piesauc faktu, ka valsts mežos maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus uz pieciem gadiem nosaka Ministru kabineta rīkojums, taču tas nekādā mērā nemaina to, ka, ja tiktu pieņemti šie grozījumi, arī valsts mežos ražīgākos priežu, egļu un bērzu mežus drīkstēs cirst ātrāk nekā līdz šim. Turklāt pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos tiek noteikts tikai uz pieciem gadiem. Kā to rēķinās pēc pieciem gadiem un kāds tas būs, nav zināms.

Protams, tas, ka kaut ko ir atļauts darīt (šajā gadījumā - nocirst kailcirtē tievākus kokus), teorētiski nenozīmē, ka tas arī tiks darīts. Šādā teorētiskā pasaulē būtu iespējams, ka mežos pēc noteikumu grozījumu pieņemšanas nemainās pilnīgi nekas.

Taču ir skaidrs, ka jebkuru noteikumu grozījumu mērķis ir kaut ko mainīt. Ja tiešām nekas nemainītos, šādiem grozījumiem nebūtu jēgas. Reālajā dzīvē tas, ka tiek atļauts cirst mežus, kādus pašlaik cirst nav atļauts, nozīmē, ka tie arī tiks cirsti.

Tātad ir skaidrs, ka, palielinoties ciršanai pieejamo mežu platībai, arī reāli izcirstās platības palielināsies. Par cik palielināsies? To var tikai prognozēt, tāpēc šeit atkal paveras iespēja demagoģijai.

Pašas Zemkopības ministrijas izmantotās prognozes par ciršanas pieaugumu privātajos mežos variē robežās no "nebūtiski" līdz vairāk nekā 30%. Zīmīgi, ka, runājot par ietekmi uz dabu, ministrija turas pie versijas "nebūtiski", lai gan ekonomiskais pamatojums, kāpēc vispār grozījumi nepieciešami, balstās uz otru galējību - pieņēmumu, ka ciršanas apjomi augs par vairāk nekā 30%.

Mūsu aicinājums ministrijai turēties pie viena pieņēmuma visu aspektu vērtēšanai nav sadzirdēts. Iespējamais ciršanas apjomu pieaugums valsts mežos nav vērtēts vispār.

Šis arī viens no iemesliem, kāpēc dabas aizsardzības organizācijas un institūcijas norāda uz riskiem, ko dabai radīs koku ciršanas noteikumu grozījumi. Vismaz tuvākajās desmitgadēs augs mežu ciršanas apjomi, līdz ar to palielinoties kailciršu platībām un mežu fragmentācijai.

Turklāt jāņem vērā, ka šiem grozījumiem ir ilglaicīga ietekme, un, no šī viedokļa raugoties, nav tik būtiski, vai ciršanas intensitāte pieaugs tieši nākamgad vai pēc pieciem gadiem (piecus gadus pēc meža nociršanas izcirtums ļoti maz atšķiras no svaiga izcirtuma).

Taču ciršanas intensitātes pieaugums visticamāk būs salīdzinoši īslaicīgs - dažas desmitgades (kas meža attīstības mērogos ir īss laiks). Pēc tam (vismaz saskaņā ar aprēķiniem, uz kuru pamata noteikumi tiek grozīti) ciršanas kritērijus sasniegušu mežu būs mazāk, un līdz ar to arī ciršanas apjomi kritīsies.

Taču atļaujai nocirst galvenajā cirtē tievākus kokus būtu ne tikai nosacīti īstermiņa (minētās dažas desmitgades), bet arī ilgtermiņa ietekme, kas pārvērstu Latvijas mežu ainavu neatgriezeniski vai vismaz līdz brīdim, kad noteikumi tiktu grozīti atpakaļ.

Ja kokus drīkst nocirst ātrāk, nekā to varēja līdz šim, tad ir skaidrs, ka vidējais mežu vecums samazināsies. Piemēram, ja tagad priežu mežu ciršanas vecums ir 101 gads, bet 30 cm resnumu priede sasniedz jau 80 gadu vecumā, skaidrs, ka 80 gadu vecumu pārsniegušu mežu būs mazāk nekā līdz šim, jo būs mežu apsaimniekotāji, kas izvēlēsies 20 gadus negaidīt. Šī ir vēl viena no problēmām vides organizāciju skatījumā - vecu mežu platība samazināsies.

Šī paša iemesla dēļ arī resnu koku mežos būs mazāk. Protams, ne jau visi ciršanas kritērijus sasniegušie koki tiks nocirsti (arī šobrīd netiek), taču loģiski, ka, ļaujot cirst kokus tievākus, mazāk būs to mežu apsaimniekotāju, kas kokiem ļaus izaugt resniem.

Kā šķietamu pretargumentu vides organizāciju bažām Zemkopības ministrija liek to, ka līdz ar grozījumiem koku ciršanas noteikumos tiek plānots grozīt arī meža atjaunošanas noteikumus. Šie noteikumi paredzētu, ka meži, kas nocirsti pēc caurmēra, ir obligāti atjaunojami mākslīgi ar augstvērtīgiem stādiem.

Šeit gan vērts paturēt prātā, ka augstvērtīgi šie stādi ir tikai no koksnes viedokļa, bet no dabas daudzveidības saglabāšanas (un arī mežkopības loģikas) nereti prātīgāk tomēr mežam atļaut atjaunoties dabiski. Turklāt šīs atjaunošanas prasības nemaina to, ka arī šos atjaunotos mežus varēs nocirst atbilstoši jaunajiem nosacījumiem, tātad vecu mežu un resnu koku būs mazāk šā vai tā.

Lai gan vides organizācijas, norādot uz iepriekš minētajiem riskiem - ciršanas apjomu palielināšanās, vecu mežu platības samazināšanās, resnu koku sastopamības samazināšanās (no šī visa izriet, ka samazināsies daudzām meža sugām pieejamo dzīvotņu platības) - jau 2017. gadā aicināja veikt šo grozījumu ietekmes uz vidi izvērtējumu, lai varētu spriest par nepieciešamajiem pasākumiem risku mazināšanai, Zemkopības ministrija tā arī nav to izdarījusi.

Dažus aspektus negribīgi un līdz ar to nepilnīgi izvērtējis vien tas pats meža ekonomikas speciālists, kas gatavojis ekonomisko pamatojumu noteikumu grozīšanai. Pat šis nepilnīgais vērtējums rāda, ka vecu mežu un resnu koku tiešām būs mazāk.

Jā... galu galā tik īss šis stāsts nesanāca, taču šīs ir galvenās lietas, kuras jūs varētu būt palaiduši garām, ja par plānotajiem koku ciršanas noteikumu grozījumiem uzzinājāt tikai tagad, ieslēdzot raidījumu "Tieša runa".

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...