Iesaki rakstu: 
Būtu lieliski, ja par šādiem absurdiem jautājumiem nenāktos izteikties. Diemžēl ir nelielas, labi finansētas un mediju atbalstītas cilvēku grupas, kas uzspiež pārējai sabiedrībai šo jautājumu apspriešanu.
Lai paskaidrotu mūsu pozīciju šajā jautājumā, nodalīsim divus aspektus – 1) pašu seksuālo dezorientāciju kā parādību un 2) šīs parādības intensīvu publisku propagandēšanu.
Uzskatām, ka minētās parādības rašanās un pastāvēšanas cēloņu iztirzāšanu ir lietderīgi atstāt mediķu, psihologu un zinātnieku aprindām, jo no tautas pastāvēšanas ilgtermiņa interešu viedokļa tiem ir otršķirīga nozīme. Tāpat atturēsimies arī no jautājuma analīzes garīgo vērtību aspektā, lai neizvērstos diskusija par teoloģiskām niansēm, jēdzienisko izpratni utt. Centīsimies palikt tikai racionālo argumentu zonā.
Propagandēšana, mūsuprāt, ir noraidāma un visiem līdzekļiem apkarojama šādu iemeslu dēļ.
Sabiedriskās saziņas telpā vairāk vai mazāk veiksmīgi tiek ierobežota tādas informācijas izplatīšana, kas neatbilst sabiedrības pastāvēšanas un funkcionēšanas interesēm (piemēram, smēķēšanas reklamēšana, vardarbīgs saturs, erotisks saturs nepilngadīgajiem). Kopējais princips ir nepopularizēt lietas un parādības, kas ir pretrunā civilizētas sabiedrības pastāvēšanu nodrošinošām vērtībām. Domājams, jebkuram liktos dīvaini, ja tiktu uzsāktas slepkavību, izvarošanas un kanibālisma popularizēšanas kampaņas.
Vispārēja popularizēšana ir atbalstāma tikai tādām parādībām, uzvedības veidiem, kas vērsti uz sabiedrības attīstību, stiprināšanu un pastāvēšanas nodrošināšanu. Labi piemēri ir veselīga dzīvesveida propaganda, satiksmes drošības kampaņas, valstiskas vērtības/patriotismu stiprinošas kampaņas, utt.
Lai izvērtētu dažādu sociāli konstruētu “genderu”, vai homoseksualitātes lietderību no nacionālo interešu viedokļa, varam lietot principu “kas notiktu, ja šādi rīkotos visi/lielākā daļa?” Ir skaidrs, ka šāda sabiedrība nebūtu spējīga ne pašatražoties, ne pastāvēt.
Vienīgais tautu veidojošais pamatelements ir savienība starp sievieti un vīrieti – ģimene, kas ir spējīga dabiskā ceļā radīt un pilnvērtīgi izaudzināt nākamo paaudzi, kuras atbildība, paradoksālā kārtā, raugoties nākotnes perspektīvā, būs arī šo dažādo netradicionālo savienību piekritēju labklājība – sākot ar pensijām un beidzot ar valsts infrastruktūras uzturēšanu.
Tādēļ, īpaši ņemot vērā jau tā ne pārāk spožos demogrāfijas rādītājus, kategoriski noraidāma propaganda, kas mudina un pārliecina izvēlēties dzīvesveidu un attiecību formas, kurās nav iespējama pēcnācēju radīšana. Jebkāda vienlīdzības zīme starp tradicionālu ģimeni/laulību un netradicionālajām kopdzīves formām ir realitātes ignorēšana un kļūda ar tālejošām sekām.
Vispārējās morāles normas sabiedrībā pilda līdzīgu funkciju, kā saviesīgos un diplomātiskos pasākumos etiķete. Pastāv zināmi “priekšraksti” uzvedībai, kuru pieņemts uzskatīt par pieklājīgu, tas ir tādu, kas neaizskar un neapvaino apkārtējos. Plānotais “simtgades” praids aizskar un izaicina lielāko daļu Latvijas sabiedrības, kam šāda uzvedība un dzīvesveids nav nedz saprotams, nedz pieņemams.
Uzskatām, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums šajā jautājumā domā līdzīgi mums. Valsts pamatfunkcija ir sava pilsoņu kopuma kopējo interešu realizēšana dzīvē, tādēļ mums ir visas tiesības pieprasīt valsts un pašvaldību iestādēm, amatpersonām pildīt savus pienākumus un nodrošināt, lai sabiedriskās saziņas telpā netiktu popularizētas parādības, kas vairākumam ir nepieņemamas un nesaprotamas, kā arī ir pretrunā nacionālajām interesēm.
Ja kāds sāk skaļi klaigāt, ka “tā ir tikai mana darīšana!”, tā pārstāj tāda būt un automātiski izraisa reakciju. Genderisma un homoseksualitātes propaganda medijos, publiskos pasākumos, skolās un soctīklos palielina noraidījumu un negācijas, tādēļ rodas jautājums, kādi ir patiesie iemesli šīm aktivitātēm, kuru deklarētie mērķi ir cīnīties par vienlīdzību ar tradicionālu laulību (kura pēc definīcijas nav iespējama, kā jau minējam augstāk) un seksuālo minoritāšu tiesībām (nav neviena likuma, kas ierobežotu personu tās seksuālās dezorientācijas dēļ)?
Ja gribam dzīvot ekonomiski un demogrāfiski augošā, nevis atlikušos pastāvēšanas gadus skaitošā un viesstrādnieku imigrācijas uzturētā valstī, nedrīkstam pieļaut šīs, no ārpuses uzspiestās, kampaņas veiksmīgu norisi.
Tādēļ aicinām ikvienu amatpersonu darboties saskaņā ar Satversmi, likumdošanas aktiem un pašvaldību noteikumiem, lai nepieļautu šo graujošo propagandu, vadoties gan no likuma burta, gan atsaucoties uz sabiedrības interesēm un kopējo labumu! Aicinām ikvienu saprātīgu pilsoni, bet jo īpaši žurnālistus, neizplatīt informāciju, kas grauj vēsturiski sevi apliecinājušos tradicionālās sabiedrības pamatus, kā arī savu iespēju robežās vērsties pret genderisma un seksuālās dezorientācijas ideoloģijas izplatīšanu mācību iestādēs, medijos un sabiedrībā kopumā!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
