Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Īstā mafija

Lato Lapsa
12.02.2015.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laiku pa laikam man kāds īstenais patriots, aizskarts svētākajās jūtās, indīgi jautā - nu kā gan man pietiekot nekaunības mūsu jauko Latviju saukāt par policejiski bandītisku valsti un kāds gan man esot pamats tā darīt. Īsi pastāstīšu par vienu pavisam konkrētu gadījumu - un tad spriediet paši, kā to sauc.

Esat, protams, dzirdējuši pieminam vienu no mūslaiku Latvijas baisākajiem bandītiem - tādu Igoru Ivanovu. Nu, to pašu, par kuru pēc viņa sievas Ellas Ivanovas vardarbīgās nāves pirms septiņiem gadiem tagadējam Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim publiski "likās", ka aizturētie varētu būt saistīti "ar visām skaļajām slepkavībām" pēdējos gados.

Ķuža kunga "likšanās" tāda tukša muldēšana vien izrādījās, - vienu no aizturētajiem tiesa vispār attaisnoja, arī Ivanovs iesēdās "tikai" par uzkūdīšanu uz sievas slepkavību. Tiesa, iesēdās glīti, uz divpadsmitarpus gadiem, kaut vēl pašlaik turpinās kaut kādas mazsaprotamas pārsūdzības.

Nu, ja reiz iesēdināja mūsu taisnā tiesa - tad lai tik sēž, ko tur par viņu īpaši interesēties. Bet, kas attiecas uz stāstu par to, kā, kungam jau sēžot, slikti ļaudis no viņa Baltezera pusmuižas aiznesuši astoņus miljonus eiro skaidrā, tad vēl kārbiņu ar nenovērtējamiem briljantiem un juvelierizstrādājumus par pusmiljonu, - tur nez vai no visiem latvju zemes iedzīvotājiem kopumā varētu izspiest kaut vienu līdzjūtības nopūtu.

Jau nedaudz interesantāks ir stāsts par to, kā kungam līdz šim ir gājis cietumā. Te kāds kameras biedrs izdzer viņam domātu buljonu un nekavējoties atmet pekas "ar sirdi", te kāds policijas darbinieks kungu solās nošaut, te vienkārši "kļūdas dēļ" viņu sataisās konvojēt nezin kur, te vēl visādi jokaini, potenciāli letāli incidenti atgadās atkal un atkal.

Taču par katru atgadījumu ir oficiāls izskaidrojums: nu, jā, nomira cilvēks "ar sirdi", neko darīt, bet buljons - tā tikai tāda kļūdaina sakritība un nejaušība, tāda pati kā vēlme kungu paklusām aizkonvojēt nezin kur - kam gan negadās...

Tiesa, uz kopējā skaidrojumu fona izceļas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārbaudes rezultāti par kungu nošaut solījušos policistu - tas nav mūsu darbinieks, mums tāda nav, tā ka lieciet mūs mierā. Bet arī jau loģiski - Ieslodzījuma vietu pārvaldei taču nav jāatbild, ja kāda cita "orgāna" pārstāvis tās objektā kaut ko tur kādam sola.

Turklāt galu galā tā taču ir mūsu tiesiskā valsts, kur cietuma kamerā droši vien arī slaucamu govi varētu gan ievest, gan ieviest, - atšķirībā no suņa šāds gadījums vienkārši vēl nav atklāts. Par ko te brīnīties - un jebkurā gadījumā neiesim jau uztraukties par kaut kādu tur Ivanovu. Lai sēž un izbauda.

Nav ko brīnīties arī par to, ka 2013. gadā šo pašu Ivanovu mūsu tā sauktās tiesībsargāšanas iestādes pēkšņi izsauc un painformē - zini, mīļais ieslodzītais no trīssimt sešdesmit piektās kameras, varbūt arī gluži nebija tā, ka visas "nejaušības" tev ir tikai šilierējušās.

Rau, patiesībā mēs te jau pirms vairāk nekā diviem gadiem esam uzzinājuši, ka tevi taisās noslaktēt, esam arī sākuši kriminālprocesu par slepkavības organizēšanu grupā un ar mantkārīgiem nodomiem. Jā, tevi gan mēs visus šos divus gadus nepainformējām - bet tad nu tagad, lūdzu, tev cietušā statuss. Izbaudi.

Drusku dīvaini ir, ja? Bet nu - ko tur uztraukties par kaut kādu bandītu Ivanovu? Galu galā var teikt, ka tiesībsargāšanas iestādes ar Drošības policiju (tā bijusi nozieguma atklājēja) vienkārši rūpējās par kunga labsajūtu - lai mierīgi sēž, nestreso un neraujas malā no katras buljona krūzītes.

Tad vēl viena neliela īpatnība - Drošības policija (kurai, kā zināms, parasti patīk nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem), prokuratūra un Ieslodzījuma vietu pārvalde ir izdarījušas visu, lai par šo atgadījumu, kriminālprocesu un tā iztiesāšanu neviens neko neuzzinātu.

Bet arī tur nekā īpaši brīnumaina nav: ja izrādās, ka pirmoreiz mūslaiku Latvijas vēsturē ieslodzītā slepkavību ir organizējusi tā paša cietuma drošības nodaļas darbiniece, iedarbojas vecais, labais pēcpadomju valstu "tiesībsargu" princips - "a varbūt neviens neko neuzzinās?"...

Tā, bet tagad pienāk brīdis, kad var arī sākt brīnīties. Jo tas jau var attiekties ne tikai uz visādiem Ivanoviem, bet arī uz jebkuru Kalniņu, Krūmiņu un Āboltiņu, kam var sanākt pagadīties ceļā bandītiem uzplečos.

Pirmā brīnumainā lieta ir tā, ka, kā izriet no lietas materiāliem tiesā, kriminālprocess pēc panta par slepkavību tiek ierosināta 2011. gada februārī.

Jau tobrīd ir pietiekami daudz operatīvās informācijas, lai sašņorētu gan cietuma darbinieci, gan slepkavības pasūtītāju starpnieku - sēdošā kunga biznesa partnera apsardzes priekšnieku. Bet... tas netiek izdarīts.

Vēl vairāk, otrā, vēl brīnumainākā lieta no tās pašas sērijas ir tā, ka nākamo pusotru gadu un pat ilgāk Drošības policija nedara faktiski neko. Uz nopratināšanu minēto apsardzes priekšnieku Drošības policija izsauc tikai... 2012. gada decembrī. Divus gadus pēc tam, kad šī pati iestāde ir atklājusi nozieguma gatavošanu.

Trešais brīnums - no jau 2011., varbūt pat 2010. gadā noklausītajām sarunām skaidri zinot, kas un ko organizējis, Drošības policijas izmeklētājs nu mīļi uzklausa apsargu, kurš stāsta - un tagad citēšu burtiski -, ka "par manu iespējamo līdzdalību Igora Ivanova slepkavības pasūtīšanā uz doto brīdi neko paskaidrot nevaru, tādēļ, ka neatceros, tādēļ, ka ir pagājis ilgstošs laika periods".

Izmeklētājs šo fufeli uzklausa un saka - labi, mīļais, staigā laimīgs. Un mīļais, protams, izmantot viņam laipni sniegto iespēju: ja reiz viņam ir tik skaidri izstāstīts, par ko runa, un ir arī pietiekami skaidrs, kāda informācija ir izmeklētāju rīcībā, - jātin makšķere.

Viņš arī notin: kad pēc diviem mēnešiem "iestādes" sarosās uz apcietinājuma piemērošanu, slepkavības pasūtītāju pārstāvis, protams, sen ir gabalā. Tā arī nav atrasts līdz šai baltai dienai.

Ceturtais brīnums - tas, ko šai sakarā dara mūsu "tiesībsargi", nu jau aktīvi piedaloties arī prokuratūras pārstāvjiem. Nodala vienu procesu "sešiniecei" - cietuma darbiniecei, otru - aizmukušajam pilsonim, lai tad šo otru procesu... ar šajā sistēmā iesaistīta prokurora palīdzību vienkārši apturētu. Ar sirdsšķīstu pamatojumu - ai, tur neko nevar izdarīt, jo pilsonis taču aizmucis.

Tā nu "sešiniece" tiek tiesāta (tiesa, protams, pasludināta par slēgtu - kam nu "tiesībsargiem" tādi nesmukumi vajadzīgi), bet slepkavības organizētājs - tālēs zilajās. Un līdz ar to pilnīgi droši var justies gan īstie Ivanova slepkavības pasūtītāji, gan arī organizētāja "uzticības persona" centrālcietumā.

Te nu jautājums - ar ko konkrēti visi šie brīnumi (kuri visi kā viens ir precīzi atspoguļoti krimināllietas materiālos, ko iznīcināt laikam nav pat "tiesībsargu" mafijas spēkos), jūsuprāt, ir izskaidrojami?

Ir labticīgais skaidrojums - oi, ziniet, nabaga čaklajai Drošības policijai taču tik daudz darba, krievu spiegus ķerot (un nevienu nenoķerot), tad vēl pelīte skrēja, ar astīti piesita, lietas materiāli aiz galda aizvēlās un tur divus gadus nogulēja, kamēr apkopēja pamanīja. Ko darīt, tāda dzīve...

Un ir otrs skaidrojums - reālistiskais.

Tas, ka kādi godprātīgi Drošības policijas darbinieki, darot savu darbu, slepkavības gatavošanu atklāja un ziņoja, kam pienākas, šaubas nerada.

Bet kas notika tālāk? Ar ko skaidrojama divus gadus ilgā nekā nedarīšana, kaut visa informācija bija savākta, un slepkavības organizētāja acīmredzami noziedzīgā paglābšana ar konkrētu Drošības policijas darbinieku rokām?

Ja no lietas materiāliem zināms, ka "sešiniecei" par slepkavības organizēšanu bija solīti simt tūkstoši, es personīgi domāju, ka dažs labs no Drošības policijas pārstāvjiem un viņu "piesedzējiem" prokuratūrā pēc šiem notikumiem ir kļuvis par krietni lielāku summiņu turīgāks. Galu galā no Baltezerā nočieptajiem miljoniem ne to vien var "nomotivēt".

Tās, protams, ir tikai manas personiskās domas. Taču skaidrs - ja mēs dzīvotu tiesiskā valstī, par aprakstītajiem notikumiem sen būtu kriminālprocess ar visiem Drošības policijas pārstāvjiem un viņu "motivētājiem" kā aizdomās turamajiem.

Bet, tā kā ne no kā tāda, loģiski, nav ne smakas, - pasakiet nu paši sev, kādā valstī dzīvojat un kas tajā valda. (Skaļi varat neteikt - ja nu kas...)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...