Īstais Pitraga kāpu "izkruizerotājs" - kristīgs Tīnūžu būvuzņēmējs vai kāds no viņa firmas
PIETIEK20.06.2011.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Vienādi uzņēmumu nosaukumi radījuši pārpratumu - Pitraga pludmalē, visas zīmes un noteikumus ignorējot, pirms nedēļas iedzītais Toyota LandCruiser tomēr pieder nevis Rojas uzņēmumam Zvejnieku saimniecība Irbe, bet gan Tīnūžu uzņēmumam Irbe, kas pieder vietējam būvuzņēmējam Oļģertam Tamovičam. Pagaidām nav skaidrs, vai no pludmalē iebrauktā apvidus auto saulītē bija izkritis pats kristīgais Tīnūžu politiķis vai arī kāds no firmas darbiniekiem.
Saņemot šo Pietiek lasītāja iesūtīto fotogrāfiju, publiski pieejamie dati rādīja, ka automašīna ar valsts reģistrācijas numuru GH 5067 un šasijas numuru JTEBZ29J900121708 oficiāli reģistrēta uz uzņēmuma Irbe vārda.
Tomēr nu izrādījies, ka šī Irbe ir nevis Rojas Zvejnieku saimniecība Irbe, kas saskaņā ar Lursoft datiem pieder 1969. gadā dzimušajam Laurim Jirgenam (portāls Pietiek atvainojas Jirgenu ģimenei un uzņēmumam par pārpratumu), bet gan 1947. gadā dzimušajam Oļgertam Tamovičam piederošajai, Tīnužu pagastā reģistrētajai SIA Irbe, kuras vienīgais valdes loceklis tāpat ir Tamovičs.
Jāpiebilst, ka Tamoviča uzņēmuma transportlīdzekļu saraksts rāda, ka kompānija ir labi ekipēta kāpu izbraukāšanai: tai pieder arī pašizgāzējs Iveco (reģistrācijas numurs EJ7694), automašīnas Volvo S80 (GU1626) un Suzuki Liana (FZ6401), kā arī divas piekabes, vēl viena piekabe – transporta laivu vedējs un airu laiva SUZUMAR DS360AL.
Savukārt pats Tamovičs laikā, kad neciemojas Pitraga pludmalē, varētu būt atrodams kādā no saviem īpašumiem, kuru ir prāvs pulciņš – divi dzīvokļi un vēl divi nekustamie īpašumi Rīgā (Katoļu ielā 37 un 39, Krasta ielā 95 un A. Deglava ielā 59), kā arī pa diviem īpašumiem Ikšķilē (Stacijas ielā 27 un Kraujas ielā 6) un Tīnūžos (Kalmes un Irbe).
Jāpiebilst, ka kāpu izbraukātājuzņēmuma īpašnieks un vadītājs ir arī sabiedriski un garīgi aktīvs cilvēks – viņš publiski uzstājies kā Ikšķiles novada domes deputāts, bet saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām ir Ikšķiles Romas katoļu draudzes vadības institūcijas pārstāvis kopš 1998. gada.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
