Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokurors Māris Urbāns šomēnes pilnībā izbeidzis tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, kas vēl 2010. gadā tika saukta par vienu no “Top 3” lietām - tas ir, par vienu no trim Ģenerālprokuratūrai vissvarīgākajām lietām.

2010. gadā ģenerālprokurora amatā bija stājies Ēriks Kalnmeiers un uzdevis veikt revīziju par visām vissvarīgākajām krimināllietām. Pēc revīzijas tika paziņots par “Ventspils amatpersonu lietas” izmeklēšanas grupas paplašināšanu.

Publiski nav zināms, kuri prokurori ietilpa izmeklēšanas grupā (šī ir viena no retajām lietām, kuru izmeklēja pati prokuratūra, nevis kāda no izmeklēšanas iestādēm). Zināms vienīgi tas, ka lietu uzsāka prokurors Andis Mežsargs, bet, kad viņš devās izdienas pensijā, procesa virzīšanu pārņēma prokurors M. Urbāns.

Nosaukumu “Ventspils amatpersonu lieta” publiski sāka lietot toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis vēl pirms tam, kad 2005. gada 3. oktobrī oficiāli tika uzsākts kriminālprocess šajā lietā. Pirms šā datuma bija uzsākta tikai pārbaudes lieta par dokumentiem, kurus uz Ģenerālprokuratūru bija nogādājuši Aivara Lemberga politiskie pretinieki Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Arnolds Laksa, kā arī laikraksta “Diena” korespondente Inta Lase (vēlāk kļuva par prezidenta Valda Zatlera preses sekretāri).

Tomēr ticami, ka dokumentu īstais sagādātājs bija bijušais “SWH Rīga” šefs miljonārs Ainārs Gulbis, kurš 1990. gadu sākumā bija A. Lemberga biznesa partneris, bet vēlāk sāka ar viņu asi konfliktēt.

Vēsturiski svarīgi notikumi

No “Ventspils amatpersonu lietas” 2006. gada 19. jūlijā tika izdalīts t.s. “Aivara parka” kriminālprocess, kurš savu nosaukumu ieguva no tā, ka apsūdzība bija izvirzīta ne tikai A. Lembergam, bet arī kādam “Aivaram parkam”. Respektīvi – toreizējais procesa virzītājs prokurors A. Mežsargs tā steidzās sarakstīt šo apsūdzību, ka tekstā pieļāva smieklīgas kļūdas, kuras juristu aprindās tūlīt folklorizējās kā apzīmējums Ģenerālprokuratūras prokuroru īpaši nolaidīgam darbam pat visnopietnākajās lietās.

Kāpēc prokuroram toreiz bija tāda steiga? Laikam jau tāpēc, ka kļuva zināms - nākamajā dienā (t.i., 2006. gada 20. jūlijā) Zaļo un zemnieku savienība paziņos par tolaik ļoti populārā politiķa Aivara Lemberga izvirzīšanu par savu premjera amata kandidātu 9. Saeimas vēlēšanās.

Iespējams, ka A. Lembergs būtu šajā datumā paziņojis arī par to, ka pats kandidēs 9. Saeimas vēlēšanās, tomēr izvirzītā apsūdzība “Aivara parka” lietā šo kandidēšanu novērsa – skaidru atbildi uz šo jautājumu A. Lembergs vismaz pagaidām nav devis.

Briesmīga diena

Tomēr no informācijas druskām vairākos publiskos avotos var lielos vilcienos restaurēt, cik patiesi vētraina A. Lembergam bija šī diena - 2006. gada 20. jūlijs.

No rīta A. Lembergs no savas dzīvesvietas Puzes pagastā devās uz Rīgu, uz Ģenerālprokuratūru, kur viņam prokurors Māris Leja izsniedza t.s. Grinberga krimināllietu (jāatgādina: pilnīgi absurda krimināllieta par Krišjāņa Kariņa partijas biedra precīzi neidentificēta Ojāra Grinberga neiecelšanu Ventspils brīvostas valdē, - prokuratūra izgāzās visās trijās tiesu instancēs). Pēc tam A. Lembergs turpat Ģenerālprokuratūrā devās uz citu kabinetu, kur prokurors A. Mežsargs viņam uzrādīja jaunu apsūdzību minētajā “Aivara parka” lietā.

Tad viņš devās uz AS “Ventspils nafta” biroju, kur drīz vien ieradās KNAB darbinieki, lai prokurora A. Mežsarga uzdevumā veiktu kratīšanu “Aivara parka” lietā. Kā savulaik ziņoja raidījums “Nekā personīga”, A. Lembergam izdevās no šīs ēkas aiziet pa rezerves izeju. Toties šo kratīšanu pilnā mērā (t.i., līdz nakts vidum) dabūja “izbaudīt” Andris Šķēle, kurš nelaimīgā kārtā bija ieradies pie A. Lemberga pārrunāt kaut kādas lietas.

Tad A. Lembergs devās uz ZZS biroju, kur pirmo reizi tika izvirzīts par šā politiskā spēka premjera amata kandidātu.

Vakarā A. Lembergs uzstājās “LNT” ziņu raidījuma tiešajā ēterā, kur atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par iepriekšminētajiem notikumiem. Tad devās mājās uz Puzes pagastu, kur jau pilnā spēkā risinājās kratīšana viņa dzīves vietā. Kā savulaik informēja “Nekā personīga”, prokurors A. Mežsargs nebija zinājis, ka tur ir divi nekustamie īpašumi un tiesā izņēmis tikai vienu kratīšanas sankciju. Tad nu bijis kārtējo reizi jāiedarbina “dežurtiesneša institūts”, lai dabūtu sankciju arī otra īpašuma kratīšanai, kas beigusies tikai no rīta. Tomēr A. Lembergs otrā dienā jau atkal esot bijis Rīgā, kur viņam notikušas dažādas tikšanās.

2007. gada martā no “Ventspils amatpersonu lietas” tika izdalīta tā sauktā “Simts un viena sējuma” krimināllieta (nosaukums atbilstīgs sējumu skaitam lietā), bet 2008. gada augustā šī lieta tika apvienota ar “Aivara parka” lietu (precīzāk – ar no šīs lietas izdalīto “Aivaru parku – 2”) un nosūtīta uz tiesu, kur tā ieguva jau Aivara Lemberga lietas iesauku.

Kā zināms, pašlaik šī lieta nonākusi apelācijas instancē, kur šobrīd prokurors Aivis Zalužinskis gatavojas teikt debašu runu. Tiesa viņam deva trīs mēnešu laiku.

“Damokla zobens” kritis vai palicis karāties?

No publiskiem avotiem zināms, ka Ventspils amatpersonu lietā bija apsūdzēti ne tikai Aivars un Anrijs Lembergi, bet arī uzņēmēji Mamerts Vaivads, Krists Skuja, Laimonis Junkers un citas personas.

2007. gada pavasarī prese sāka rakstīt, ka “Ventspils amatpersonu lietas” ietvaros tiek izskatīta arī tā dēvētā “stipendiātu lieta”. Proti, kratīšanu laikā grāmatvedes Gitas Grasmanes datorā atrastas tabulas ar cipariem (iespējams – naudas summām), burtiem un apzīmējumiem (piemēram, “J.S.”, “Zvaigznīšu brīdis”, “Pleskavas šoseja”), kas radīja iespaidu, ka tabulās atspoguļoti kādi nelikumīgi vai varbūt arī likumīgi maksājumi.

Publiski tika izplatītas versijas, ka tūlīt, tūlīt tiks atklāts, kuras augstākās amatpersonas ņēmušas kukuļus. Kā presei stāstīja A. Lembergs, prokurore Ilga Paegle viņam pat piedāvājusi šajā lietā sadarboties apmaiņā pret izvirzīto apsūdzību atcelšanu. A. Lembergs atteicies, skaidrojot, ka nekādus kukuļus augstajām amatpersonām nav devis.

Apogeju “stipendiātu lieta”, šķiet, sasniedza 2007. gada jūlijā, kad toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga šajā sakarā Saeimas sēdē paziņoja:

"Nav arī viņiem tiesību tikai nopludināt mīklainas aizdomas, tā radot vispārēju neuzticības gaisotni vai augsni ķengu tiesām. Tomēr laikus, vismaz pirms 10.Saeimas vēlēšanām, prokuratūrai būtu nopietna atbildība darīt tautai zināmus tos faktus, pierādījumus un liecības, kuras tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstīt savu izvēli brīvās un demokrātiskās vēlēšanās.

Ja tas tā nenotiks, tad tautai tiks liegtas pamattiesības saņemt to informāciju, kura nepieciešama, lai spētu izvēlēties savus priekšstāvjus, un tādā gadījumā būtu izdarīts nopietns kaitējums Latvijas demokrātijai.

Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt.”

Tagad nav īsti saprotams, vai Damokla zobens beidzot ir kritis vai palicis karāties, kur V. Vīķe – Freiberga to pakāra.

Kādas sekas?

Kādas juridiskas sekas būs lēmumam par “Ventspils amatpersonu lietas” izbeigšanu, pagaidām ir grūti novērtēt. Katrā ziņā iesaistītās personas varēs lūgt, lai dod viņām iespēju iepazīties ar izbeigtās krimināllietas materiāliem. Tā dēvētās Lemberga lietas iztiesāšanas laikā neskaitāmas reizes izskanējis, ka prokurori, sadalot krimināllietu, daudzus jo daudzus attaisnojošos pierādījumus ir noslēpuši tieši “Ventspils amatpersonu lietā”.

Piemēram, t.s. Lemberga lietā ir tikai Valentīna Kokaļa “papildu” pratināšanas protokoli, bet nav sākotnējā pratināšanas protokola, un ar lielu ticamības pakāpi var izteikt pieņēmumu, ka sākotnēji V. Kokalis prokuratūrā nestāstīja nedz to, ka viņam 1993.gadā piederējuši 25% SIA “Puses” kapitāla daļu, nedz to, ka 5% šo daļu no viņa esot izspiedis A. Lembergs.

Likumā iespējas iepazīties ar izbeigtas krimināllietas materiāliem teorētiski ir paredzētas arī žurnālistiem. Tomēr, kā liecina “Pietiek” pieredze, šāda atļauja parasti netiek dota, vienmēr izdomājot kādu formālu iemeslu atteikumam.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...