Iesaki rakstu: 
Kas ir kopīgs Austrumu robežas “ātrajai” būvniecībai un bēdīgi slavenajai afērai ar NBS pārtikas iegādi? No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas, bet, ja paanalizē, tad atklājās dīvainas kopsakarības.
Pārtika un robeža
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ārējās sauszemes robežas izbūvi Saeima ir uzticējusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ). Apskatot VNĪ mājaslapu atklājās, ka “pagaidu” (kopš 2019. gada) VNĪ priekšsēdētājs ir J. Garisons, šaurākās aprindās pazīstams kā Jānis Kurnosovs. Kurš ir galvenais atbildīgais par NBS pārtikas afēru? Arī J.Garisons. Es pieņemu, ka arī VNĪ vēl nav paspējuši iegādāties kristāla bumbu, lai Garisona kungs varētu izsekot līdzi visiem iepirkumiem, arī tik nozīmīgiem kā Austrumu robežas izbūve.
Par nelaimi Valsts kontrole nav novērtējusi J.Garisona izcilās vadītāja spējas un savā pēdējā paziņojumā par afēru ar NBS pārtikas iegādi minējusi, ka atbildība būtu jāuzņemas arī Garisona kungam, - es pieļauju, ka arguments, ka Garisona kungs vēl vienkārši nebija paspējis iegādāties kristāla bumbu, neapmierināja Valsts kontroles auditorus, kuri diezgan neglaimojoši izteicās par Garisona kungu, pat lietojot citātu “Nevar būt tik liels muļķis” (https://www.delfi.lv/news/national/politics/nevar-but-tik-liels-mulkis-vk-verte-skandalozo-nbs-partikas-iepirkumu.d?id=55636278).
Bet izrādās, ka var, jo šis nav pirmais gadījums, kad Valsts kontrole pievērš uzmanību Garisona kunga vadītajai iestādei. 2021.gadā Valsts kontrole paziņoja, ka drošība uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir ignorēta jau vairākus gadus, jo kavējas robežas izbūve. Šobrīd jau NATO vadība un Lietuva sāk uztraukties par Latvijas ārējo robežu (https://leta.lv/home/important/FC77C5C2-43EE-4999-A156-CD8927895894/), protams, ka Latvija var novirzīt robežas apsargāšanai papildu spēkus no Zemessardzes vai NBS, bet galvenais drošības garants šeit būtu izbūvēta robeža ar augstiem žogiem un kamerām.
Ja NBS vadība robežas apsargāšanai novirzītu karavīrus vai tiem būtu ko ēst? Ministre Mūrniece solījās līgumu ar Zītariem lauzt pēc iespējas ātrāk (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2023-ministrija-lemusi-lauzt-ligumu-ar-armijas-partikas-iepirkuma-uzvarejuso-zitari-lz.a506333/) pat uzsākot sarunu procedūru par līguma laušanu (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/murniece-ir-sakta-sarunu-procedura-par-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu-14299473).
Ministres kundzei laikam neviens nepaskaidroja, ka termins “sarunu procedūra” tiek lietos attiecībā uz iepirkumu procedūras veidiem, nevis līguma laušanas procesu, bet varbūt arī tieši tāpēc līgums netiek lauzts, - tā vietā līgums ir vēl spēkā līdz 31.12.2023. (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-vienojas-par-220-miljonus-eiro-verta-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu.a511835/). Kaut gan pirms tam ministrija apgalvoja, ka Zītari ir neatbilstoša kompānija un ka tiem nav ne noliktavu, ne transportlīdzekļu, lai šo līgumu spētu izpildīt, rodas jautājums, kas notiks atlikušo pusgadu? Kā pārtika tiks piegādāta? Tad Zītariem IR vai NAV kapacitātes veikt līgumsaistības? Ja Zītari līdz šim, kā arī līdz 31.12.2023 veiks pārtikas piegādi, kāds ir līguma laušanas iemesls?
Ministrijas trīs musketieri
Valsts kontrole savā paziņojumā (https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-kontrole-aicina-nodrosinat-neatkarigu-nbs-partikas-iepirkuma-iesaistito-amatpersonu-atbildibas-izvertesanu) informē, ka dienesta izmeklēšana par šo iepirkumu būtu jāuztic neatkarīgai komisijai ārpus ministrijas, jo pastāv risks par neobjektīvu izmeklēšanu, jo, kā norāda Valsts kontrole, būtu jāvērtē arī šādu amatpersonu iespējamā atbildība - Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos, Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītāja un citu Aizsardzības ministrijas amatpersonu iespējamā atbildība.
Bet kas tad ir šīs Valsts kontroles nosauktās amatpersonas?
1. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – J.Garisons.
2. Valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos – M.Paškēvičs.
3. Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītājs – M.Ķuda.
Kas gan vieno visas šīs trīs amatpersonas? Saskaņā ar raidījuma sižetu (https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/aizsardzibas-ministrija-par-200-miljoniem-pirks-brunutransportierus-kas-igaunijai-izradijusies-parak-dargi/) M.Ķuda vadīja Bruņumašīnu Patria iepirkumu, brīvi apmeklēja viena no pretendentu ražotnēm un vienojās par 200 miljonu eur vērtu līgumu. Un atkal jau 200 miljoni, tagad gan sakarā ar inflāciju 200 miljoni ir izauguši līdz 220 miljoniem. Par J.Garisona un M.Paškēviča sadarbību slavenajā patronu iepirkumā jau viss ir izklāstīts šajā trauksmes cēlāja ziņojumā - https://www.youtube.com/watch?v=wgSg9OdWbMs, kurā ir pieminēts arī bruņumašīnu Patria iepirkums. Patronu iepirkumā summa gan bija mazāka, “tikai” 72 milj., bet ar iespēju to neierobežoti palielināt.
Iespējams, ka tikai man tā šķiet, bet visos skandalozākajos Aizsardzības ministrijas iepirkumos figurē šie trīs musketieri.
Vai Garisona kungs izveidotu objektīvu disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, kas spētu izvērtēt M.Ķudas un M.Paškēviča atbildību šajā lietā? Un kā tad tur īsti līdz galam ir ar līdz šim izveidotājām komisijām? Tikai 2 amatpersonas ir atlaistas, turklāt bez reāliem sodiem, bez zaudējumu piedziņas, - kādas bija šīs komisijas? Vai vainīgie netiek piesegti?
Parlamentārā sekretāra “pēkšņā” aiziešana
Ministrijas gaiteņos daudzi bija izbrīnīti par parlamentārā sekretāra J.Eglīta pēkšņo aiziešanu (https://nra.lv/latvija/politika/417375-eglits-pametis-aizsardzibas-ministrijas-parlamentara-sekretara-amatu.htm) š.g. 30.05. (ministrijā visi gan zina, ka dokumenti tika noformēti ar atpakaļejošu datumu.), amatā Eglīta kungs paspēja pabūt vien pusgadu.
J.Eglīts gan norādīja, ka amatu pamet personīgu iemeslu dēļ, bet vai tiešām kāds noticēs, ka cilvēks ar aptuveni 80 000 eur lielām parādsaistībām un bez iekrājumiem tā vienkārši aizies no siltas vietas? Ņemot vērā, ka valdības maiņa arī vairs nav aiz kalniem un strādāt palicis ir vien pāris mēneši.
Visiem zināms, ka NA “spices cilvēkus“ parasti bez darba neatstāj, tad kāpēc šoreiz šī pēkšņā aiziešana, - kāds ir īstais iemesls? Ļaunas mēles Vecrīgā mēļo, ka Eglīta kungs arī esot bijis saistīts ar NBS pārtikas iepirkumu, vēl darbojoties Zemkopības ministrijā, un tieši tāpēc viņš tika iecelts par parlamentāro sekretāru Aizsardzības ministrijā, tā sakot, lai turpinātu iesāktos procesus, bet, kad ministres kundze saprata, ka par šo iesaisti ir tapis zināms “iestādēm”, viņa palūdza J.Eglīta kungu amatu pamest, bet tās visas, protams, ir baumas ko izplata nelabvēļi.
Tās vēl nav beigas
Vēl Vecrīgā mēļo, ka informācija, kuras dēļ J.Eglīts bija spiests aiziet pie “iestādēm”, ir nonākusi īstajās ausīs ar trīs musketieru svētību, kas tādā veidā atriebjas par Valsts kontroles pēkšņo aktivitāti. Uzvarētāja šajā cīņā vēl nav, bet šobrīd izskatās, ka NA ministrijā pozīcijas pamazām zaudē un nākotnē vēl ir gaidāmi 200 miljonus vērti iepirkumi.
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
