Iesaki rakstu: 
Šonedēļ vairākas atbildīgas Latvijas valsts institūcijas domās, ko darīt ar krievu un latviešu čekistiem piederošo kopuzņēmumu “ITERA Latvija”, kas jau kopš pagājušā gada maija ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Pastāv pamatotas aizdomas, ka domāšana beigsies ar atziņu – ka vēl jāpadomā…
Starptautisko sankciju saraksti netiek veidoti tāpēc, lai tie būtu kā dekoratīvais elements. Tiem ir konkrēta nozīme, šajā gadījumā – ir fiksēta minētās “iteras” saistība ar Krievijas valsts kompānijas “Rosņeft” vadītāju Igoru Sečinu. Tās ir tuvākās no aprindām, kas Putinu apmierina ne tikai piecos dažādos veidos, tātad – viņš (-i) ir atbildīgs (-i) arī par izraisīto karu Ukrainā. Tāpēc viens no veidiem, kā ierobežot šo deformēto agresiju, ir iesaldēt visu to kompāniju līdzekļus, kas veido Krievijas valsts militāro kompleksu, kur Latvijas “itera” pārliecinoši atbilst visiem šādiem nosacījumiem un parametriem.
Atkāpei ir vērts pajautāt, kāpēc, piemēram, minēto sankciju sarakstā nav iekļauta “Latvijas gāze”, kuras lielākais īpašnieks ir vēl viena Kremļa ekonomikas prostitūta – “Gazprom”, kas arī nav tajos sarakstos, tiesa – “ITERA Latvija” gadījumu tas tāpat neatceļ.
Atgādināšu, ka pērn, kad parādījās ziņas par šī uzņēmuma tā saukto nabas saiti ar Sarkano laukumu un tika publiskoti to slikto cilvēku un uzņēmumu sankciju saraksti, Latvijā uzreiz tika iedarbināti mehānismi, kas sankcionēja deviņus “ITERA Latvija” piederošos mersedesus un vienu motorjahtu. To paveica CSSD.
Ko tas nozīmē dabā vai praktiski – nezinu. Laikam šos transporta līdzekļus nedrīkst izmantot, nedrīkst darbināt uz Latvijas ceļiem un ūdeņiem. Ciktāl tas attiecas uz CSSD atbildību. Loģika teiktu priekšā, ka šos dzelžus vispār vajadzēja konfiscēt vai sagriezt metālā, bet – tas jau būtu citu dienestu uztraukums, atbildība. Bet, nemaz nebrīnīšos, ka šie minētie transporta līdzekļi ir novietoti kādā Rīgas garāžā, gaidot starptautiskās situācijas atkušņus, vai – jau ir aizvesti uz Krieviju, kur tos tagad izmanto fašisti parastie.
Pēdējais pat varētu būt ticamākā no versijām, jo kopš senām dienām “ITERA Latvija” mūspusē ir spējusi nodemonstrēt faktiski visu stāstu, kas attiecas uz Latvijas politisko un ekonomisko procesu ietekmēšanu. Citiem patīk vārds – uzpirkšana, bet ko nu mēs šim maigās varas projektam pierakstīsim tik negausīgu materiālismu. Katrā ziņā, kas vēl nezina – “ITERA Latvija” cauri laikiem ir apstāvējusi Latvijas energoresursu politiku kā neviens, panākot tieši tādus apstākļus Latvijas tautsaimniecības attiecīgajā segmentā, kas ir tālu no valsts interesēm, nemaz nerunājot par visām kroplībām, kas parādās mūsu gāzes un elektrības rēķinos. Lūk, kādi varoņi – pēdiņās.
Latvijas galvenais iterietis ir tāds Juris Savickis, kas no darba brīvajā laikā ir pratis gan sabučot “Latvijas gāzes” privatizāciju, gan sapazīstināt bijušo premjeru Kalvīti ar tagadējo Putinu, gan bezkaislīgi iemīlēties valsts dotētos autobusu pārvadājumos, gan izdabāt cita bijušā premjera Šķēles godīgajām vajadzībām – pa partijas līniju, pa vidam uzspēlējot tenisu un/vai hokeju un uzbūvējot savā apkārtnē tādu kā kolaborantu tautas universitāti – kur pašapmierināties…
Tur par bakalauriem un maģistriem dažādos izlaidumos kļuvuši bijušie prezidenti un esošie ministri, bet valsts pārvalde ir pilna ar šī čekas virsnieka pakalpiņiem un ieliktnīšiem, valsts kapitālsabiedrību daudzās spalvainās paduses ieskaitot. Pie Svētā Jura altāra ar apbrīnojami kolosālu vieglumu veidojas lūgšana pret Latvijas Republiku, kas gandrīz vienmēr sākas ar vārdiem – es kā Latvijas patriots…
Tāpēc pagājušās nedēļas ziņu, ka jau pieminētā Kalvīša vadītā “Latvijas gāze” nolēmusi saviem akcionāriem – tai skaitā arī sankciju sarakstā iekļautajai “ITERA Latvija” – izmaksāt dividendes, kas pēc starptautisko ierobežojumu gara un burta būtu klajš sankciju pārkāpums, nevajag vērtēt kā nejaušu šī uzņēmuma pārvaldības modeļa defektu, ko tūlīt, tūlīt novērsīs.
“ITERA Latvija” tāpat kā “Latvijas gāze” gadiem ir slaukusi šo valsti un to turpinās darīt, jo tas atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. Valsts drošības dienests esot sācis pārbaudi, vai šie apstākļi tiešām atbilst Krievijai noteikto sankciju regulējumam. Tātad – pagājušajā gadā, kad CSDD sankcionēja “iteras” transportu, tas tika darīts tikai tāpēc, ka kādam nebija ko darīt?
Tagad, kad runa ir par uzņēmuma saņemtajām dividendēm, kas vēl nav izmaksātas, bet tuvāko nedēļu laikā tas, visticamāk, notiks, jo “Latvijas gāze” lēmumu ir pieņēmusi – pēkšņi Latvijā nav neviena, kas saprastu, kā šo gadījumu klasificēt, kā tagad šos papagaiļus sankcionēt?
No biržā kotētā uzņēmuma nevajadzētu kratīties vaļā vismaz Rīgas fondu biržai vai Latvijas Bankai, kas ir pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas – bet šie arī klusē kā kapu svētku grābekļi. Tikmēr Kalvītis jau esot veicis tā saukto “padziļināto izpēti” un sapratis, ka viss atbilst likuma kārtībai. Ja viņš vadītu valdību, tad arī noteikti ilgi, ilgi pētītu, bet, tā kā Aigars tagad vada privātu akciju sabiedrību, tad – uzreiz pašam un sašam viss ir skaidrs. Kā ar elektrību pa pirkstiem!
Arhīvos var atrast FKTK ekspertu viedokļus, kas saka, ka “ITERA Latvija” akcijas sankciju rezultātā kopš pagājušā gada ir iesaldētas un tāpēc arī dividendes šis uzņēmums nevar saņemt, bet – biržā nekur nevar atrast apliecinājumu, ka šāda akciju saldēšana ir notikusi. Un vispār – kurš tad tādos gadījumos atbild par šāda veida aukstuma iekārtām, pārnestā nozīmē?
Ārlietu ministrija, kas Latvijā ir vadošā iestāde sankciju likumdošanas skaidrošanas jautājumos, kolēģiem no www.nra.lv ir teikusi, ka “dividenžu izmaksa “ITERA Latvija” varētu būt ne tikai sankciju, bet arī Krimināllikuma pārkāpums”. Tas nozīmē, ka kādam Valsts drošības dienestā ir jāpaceļ klausule un tikai jāpiezvana uz ministriju, un jāuzprasa, nevis jāčurā siltu… Vai arī – ir kaut kas tāds, ko mums nesaka.
Saprotams, ka šie jautājumi nav tik vienkārši kā karogu raušanas, bet – tie nav arī sarežgīti. Gaidīt, ka “Latvijas gāze” sāks dot valsts pārvaldei padomus, kā sevi sodīt, ir tas pats, kas cerēt, ka Šķēle vai Savickis nevar par kaut ko vienoties, jo viņiem nesakrīt horoskopu zīmes.
Vai šo mēs sauksim par galantu sankciju apiešanu? Kurš atbildēs? Starp citu, ja “ITERA Latvija” ir iekļauta sankcijās – un tā ir! –, kāpēc tas Latvijas robežās neattiecas uz minēto Savicki kā privātpersonu? Uz viņa aktīviem, īpašumu. Kas tā par auklēšanos ar vienu neslēptu putinistu? Ja nav dūšas to darīt vai ir neērti – tā arī vajag pateikt.
Šajā gadījumā nav svarīgi sodīt vienu čekistu vai viņa dienesta biedrus, daudz būtiskāk ir atklāt šī čekista sadarbības loku un aprindas valsts pārvaldē. Iztīrīt šo rezidentūru, vai to pat mēģināt sagraut… Kaut vai par dividenžu cenu – bet panākt, ka visi tie, kas nogulēja vai sabotēja šo gadījumu, nākamajā rītā reģistrējas bezdarbniekos, labākajā versijā. Sliktākajā, kas reizē būtu arī godīgākā – šos cilvēkus par nolaidību sodītu atbilstoši mūsu likumu pantiem. Visus rindiņā.
No kura gala sāksim?
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
