Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu izbeigt Drošības policijas pret Lato Lapsu safabricēto un šīs struktūras izmeklētāja, majora Iļjas Boronovska (attēlā) divus gadus "vilkto" kriminālprocesu saistībā ar grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta" publicētajiem fragmentiem no uzņēmēja Borisa Rjazanska iesnieguma, kas bija adresēts tiesībsargāšanas iestādēm un kurā tika norādīts uz specdienestu pārstāvju līdzdalību noziedzīgās shēmās. Kā zināms, tiesībsargāšanas iestādes uz šo iesniegumu reaģēja savdabīgi, tajā minēto informāciju ignorējot, bet sākot kriminālprocesus pret personām, kas šo informāciju nodeva atklātībai. Līdz ar to šis ir jau otrais pret Lapsu sāktais Drošības policijas "izmeklētais" kriminālprocess, kas ir pilnībā izgāzies. Pietiek šodien publisko pilnu prokuratūras lēmumu.

LĒMUMS par kriminālprocesa izbeigšanu

Rīga, 2015.gada 24. aprīlis

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Dr.iur. A.Pundurs izskatīja kriminālprocesa Nr. 11840005513 materiālus,

noskaidroja:

2010. gada 20. janvāri Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors I.Masaļskis, izskatot vairāku personu iesniegumus, uzsāka kriminālprocesu Nr. 12812000210 pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas par korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu.

2013. gada 4. aprīlī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas vecākais inspektors P.Reinfelds, izskatot L.Jākobsona iesniegumu, uzsāka kriminālprocesu Nr.l 1816004613 pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas par korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu.

2013. gada 16. jūnijā par cietušo kriminālprocesā Nr.1281200210 atzīts Leonīds Jākobsons, personas kods

2013. gada 2. jūlijā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A.Kalniņš, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 390.panta pirmās daļas l.punktu, apvienoja kriminālprocesus Nr.11816004613 un Nr.l2812000210, par pamata procesu noteica kriminālprocesu Nr.l2812000210".

2013. gada 09. oktobri no kriminālprocesa Nr.l2812000210 atsevišķā lietvedībā izdalīts kriminālprocess Nr.l 1840005513 pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068.

2015. gada 17. aprīlī procesa virzītājs kriminālprocesā Nr.11840005513 ierosināja kriminālvajāšanas uzsākšanu pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas un 145. panta pirmās daļas pret Lato Lapsu.

Izmeklēšanas laikā kriminālprocesā Nr.11840005513 noskaidrots, ka 2011. gadā izdotās L.Lapsas, A.Margēvičas, K.Jančevskas grāmatas „Cits ķēķis Zem likumīgā ,jumta"" sadaļā „Gandrīz neaizskaramie" 20.-23. lapā un sadaļā „Darbs ar medijiem" 88.-91. lapā publicēta cietušā L.Jākobsona elektroniskā pasta korespondence:

1.   Vēstule, ko 2006. gada 23. maijā pīkst. 10:02:40 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts [email protected];

2.   Vēstule, ko 2006. gada 26. oktobrī plkst.l5:16:51 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

3.   Vēstule, ko 2006. gada 26. oktobrī pīkst. 15:36:53 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>; .

4.   Vēstule, ko 2006. gada 05. decembrī pīkst. 10:37:48 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

5.   Vēstule, ko 2007. gada 29. marta pīkst. 17:46:44 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

6.   Vēstule, ko 2007. gada 10. aprīlī plkst.l9:56:17 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

7.   Vēstule, ko 2008. gada 15. februārī pīkst. 16:06:43 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

8.   Vēstule, ko 2008. gada 20. jūnijā pīkst. 15:12:22 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

9.   Vēstule, ko 2009. gada 3. aprīlī, plkst.l3:13:10 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

10. Vēstule, ko 2009. gada 03. aprīlī pīkst. 16:44:11 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

11. Vēstule, ko 2009. gada 21. maijā plkst.06:09:21 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

12. Vēstule, ko 2009. gada 21. maijā, pīkst. 13:46:46 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

13. Vēstule, ko 2007. gada 26. martā plkst.09:37:ll no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

14. Vēstule, ko 2009. gada 29. janvārī plkst.l0:40:02 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

15. Vēstule, ko 2009. gada 29. janvārī plkst.l0:40:02 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

16. Vēstule, ko 2008. gada 18. novembrī pīkst. 17:03:48 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

17. Vēstule, ko 2008. gada 18. novembrī pīkst. 17:10:07 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

18. Vēstule, ko 2008. gada 29. oktobrī plkst.22:09:18 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

19. Vēstule, ko 2008. gada 29. oktobrī plkst.21:07:51 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

20. Vēstule, ko 2008. gada 29. oktobri plkst.22:30:50 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

21. Vēstule, ko 2008. gada 29. oktobrī plkst.23:24:41 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

22. Vēstule, ko 2007. gada 4. janvāri plkst.l0:33 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>;

23. Vēstule, ko 2008. gada 29. oktobrī plkst.21:36:24 no adresāta <[email protected]> saņēma adresāts <[email protected]>.

Pēc tam šī cietušā Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta korespondence publicēta

interneta portālā www.pietiek.com:

1.   2012. gada 31. martā rakstā „Fragmenti no „Cita ķēķa": „žurnālists Jēkabsons", specdienestu roka un žurnālistiskais bizness";

2.   2013. gada 25. februāri rakstā „Kāpēc mēs nemetamies aizstāvēt nabaga „žurnālistu Jākobsonu"";

3.   2012. gada 24. augustā rakstā „SAB darbinieka Sparāna līdzšinējie zināmie darbi un nedarbi".

Cietušais Leonīds Jākobsons un liecinieks Aleksandrs Šabanovs liecināja, ka viņi

nevienam, tajā skaitā Lato Lapsam, atļauju publicēt savu elektroniskā pasta korespondenci

nedeva.

Būdams nopratināts kā liecinieks pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11840003210, Lato Lapsa liecināja, ka viņš saņēma savā pasta kastītē DVD disku. Pēc diska saņemšanas viņš iepazinās ar tā saturu un izkopēja atsevišķas diskā atrodošās elektroniskā pasta vēstules. Diskā atradās Leonīda Jākobsona korespondence. Kurš, kādam nolūkam iemeta disku viņam pastkastītē, viņš nezina. Cik viņš saprot, tad tas bija ar nolūku, lai viņš to publicē. Kurš veica Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta zādzību, viņš nezina.

2015. gada 17. aprīlī Lato Lapsam tika izsniegts lēmums par viņa atzīšanu par aizdomās turēto kriminālprocesā Nr. 11840005513 pēc Krimināllikuma 144. panta pirmās daļas un 145. panta pirmās daļas. Paužot savu attieksmi pret pret viņu izteiktajām aizdomām, Lato Lapsa lēmumā ar savu roku uzkratīja: "HA-HA-HA", un parakstījās.

Procesa virzītājs ierosina uzsākt Lato Lapsas kriminālvajāšanu par Krimināllikuma 144. panta pirmajā daļā un 145. panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Attiecībā par Krimināllikuma 144. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu procesa virzītājs, atsaucoties uz tiesību zinātnieku viedokli, norāda, ka noziedzīga nodarījuma objekts ir personas tiesības uz privātās informācijas noslēpumu, nodarījumam ir formāls sastāvs, tas uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad pārkāpts personas informācijas noslēpums.

Attiecībā uz Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu procesa virzītājs, atsaucoties uz judikatūru, norāda, ka būtisks kaitējums iestājas, ja personas interešu apdraudējums ir ievērojams. Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē.

Lai personu atzītu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir jākonstatē visu noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums.

Noziedzīga nodarījuma objektīvo pazīmju kopumā vispirms ietilpst ar Krimināllikumu aizsargātās intereses, kuras apdraud noziedzīgs nodarījums. Aizsargāto interešu kopums ir noziedzīga nodarījuma objekts. Pie noziedzīga nodarījuma objektīvajā pazīmēm pieder noziedzīga nodarījuma ārējās izpausmes, tas ir tās darbības, vai tā bezdarbība, ar kuru nodarīts kaitējums ar Krimināllikuma aizsargātajām interesēm. Šie visi apstākļi kopā veido noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi.

Nodarījuma izdarīšanas laikā Krimināllikuma 144. panta pirmā daļa paredzēja kriminālatbildību par personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kā arī par tādas informācijas un programmu noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai sakarā ar datu elektronisko apstrādi. Krimināllikuma 144. panta otrā daļa paredzēja kriminālatbildību par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā.

Tiesību zinātnieki par Krimināllikuma 144. pantā paredzēto nodarījumu izteica viedokli, ka no objektīvās puses šī nodarījuma izdarīšana izpaužas kā aktīva darbība - korespondences atvēršana un iepazīšanās ar tās saturu, pieslēgšanās sakaru līnijām un sakaru noklausīšanās, piekļūšana automatizētai datorsistēmai, iegūtās informācijas satura vai ziņu par tās adresātu paziņošana trešajai personai un t.t.  Tas nozīmē to, ka nodarījumu izdarījušajai personai vai nu pašai ir ar aktīvu darbību jāpieslēdzas sakaru līnijām, jāiepazīstas ar iegūtas informācijas saturu, informācija jānodod trešajām personām, vai arī personai, pašai neesot nodarījuma izdarītājam, ir jāpiedalās pie šo darbību izdarīšanas kādā no līdzdalības formām. Kriminālprocesā nav iegūtas ziņas par to, ka Lato Lapsa pats izdarīja vai līdzdarbojās šādu darbību izdarīšanā, bet ir iegūtas ziņas, ka Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta saraksti Lato Lapsa ieguva no citām personām, un publicēja šo saraksti pēc tam, kad saraksti Nacionālajai drošības padomei, Saeimas Nacionālajai drošības komisijai un Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniedza cita persona - B.Rjazanskis.

Līdz ar to Lato Lapsa nav izdarījis darbības, kas paredzētas Krimināllikuma 144. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma dispozīcijā, un kriminālprocess pēc Krimināllikuma 144. panta pirmās daļas ir jāizbeidz, jo Lato Lapsas izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Krimināllikuma 145. panta pirmā daļa paredz kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Tas ir, lai veidotos noziedzīga nodarījuma sastāvs, ir jābūt nelikumīgām (prettiesiskām) darbībām ar personas datiem un ar šīm darbībām ir jārada būtisks kaitējums.

Nepastāv šaubas par to, ka cietušā Leonīda Jākabsona elektroniskā pasta korespondences publicēšana L.Lapsas, A.Margēvičas, K.Jančevskas grāmatā „Cits ķēķis Zem likumīgā "jumta"" un www.pietiek.com rakstos: „Fragmenti no „Cita ķēķa": „žurnālists Jēkabsons", specdienestu roka un žurnālistiskais bizness", „Kāpēc mēs nemetamies aizstāvēt nabaga „žurnālistu Jākobsonu"", „SAB darbinieka Sparāna līdzšinējie zināmie darbi un nedarbi" bija prettiesiska.

Pēc ierosinātāja viedokļa būtisks kaitējums šo darbību rezultātā radās tāpēc, ka personas ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums bija ievērojams, jo tika aizskartas Latvijas Republikas Satversmē garantētās pamattiesības. Pēc ierosinātāja viedokļa Latvijas Republikas Satversmē garantēto pamattiesību aizskārums katrā ziņā ir atzīstams par personas interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē.

Šāds viedoklis ir deklaratīvs, bet ne normatīvs. Latvijas Republikas Satversme aizsargā tiesības uz dzīvību (93. pants), tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību (94. pants), cilvēka godu un cieņu (95. pants), privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību (96. pants), pārvietošanās brīvību (97. pants), tiesības uz īpašumu (105.pants), tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu (107. pants), tiesības uz koplīgumu (108. pants) un citas cilvēka pamattiesības. Atbildība par Latvijas Republikas Satversmē aizsargāto cilvēka pamattiesību aizskārumiem ir paredzēta dažādos normatīvos aktos - Civillikumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, pašvaldību saistošajos noteikumos, Krimināllikumā, bet ne katrs Latvijas Republikas Satversmē garantēto pamattiesību aizskārums pats par sevi ir atzīstams par personas interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē.

Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pants nosaka, ka būtisks kaitējums rodas: a) ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums un ir apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses, b) ja ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir ievērojams. Ja ikkatrs Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību aizskārums rada personas interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē, tad zūd jēga tur pat likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pantā vienlaicīgi paredzēt, ka būtisks kaitējums rodas arī tad, ja

noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums un ir apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses.

Kriminālprocesā ir konstatēts cietušā Leonīda Jākabsona ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums, bet nav konstatēts nodarījuma rezultātā cietušajam nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums Krimināllikuma un likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" izpratnē.

Civillikuma 1635. pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums - tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Leonīds Jākabsons apmierinājumu no aizskārēja var prasīt Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Līdz ar to kriminālprocess pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas ir jāizbeidz, jo Lato Lapsas izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta pirmās daļas 2. punktu, 403. panta trešās daļas 3. punktu, 392.1 pantu,

nolēma:

1.   Kriminālprocesu Nr. 11840005513 izbeigt, jo Lato Lapsas izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

2.   Lēmumu nosūtīt Leonīdam Jākobsonam un Lato Lapsam, kuriem ir tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem

3.   Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 336.pantu, 337.panta otrās daļas 3.punktu, 339. panta otro daļu, lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas amatā austākam prokuroram - Latvijas Republikās Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Dr.iur. A.Pundurs

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...