Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā
Veselības ministrija15.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju.
“Līdzšinējā visaptverošas vakcinācijas pret Covid-19 projekta īstenošana ir uzrādījusi esošā pārvaldības modeļa stiprās un vājās vietas. No vienas puses, īpaša projekta koordinācijas vienība ir vajadzīga, no otras - Vakcinācijas projekta biroju gan sabiedrība, gan nozare ir uztvērusi kā kaut ko atsevišķu no nozares un ministrijas. Tā tas nedrīkst būt, vakcinācijas projekta kooordinatoriem ir jādarbojas ciešā sazobē ar nozari - tuvāk ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēm, tuvāk loģistikas pakalpojumu sniedzējiem. Ir svarīgi uzlabot saziņu un visu pušu sadarbību, ļaujot vakcinācijai noritēt raitāk un straujāk,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Vakcinācijas projekta birojs kā VM strukturvienība tiks likvidēts. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos u.c.
Līdzšinējie Vakcinācijas projekta biroja darbinieki ir atlasīti konkursa kārtībā un turpinās projekta koordināciju NVD. Viņu atalgojums tiks noteikts saskaņā ar vienoto valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu.
Vakcinācijas projekta norisi ikdienā nodrošinās koordinācijas grupa, kurā būs iekļauti VM, NVD, Slimību profilakses un kontroles centra, Zāļu valsts aģentūras un citu VM iestāžu vadošie darbinieki un eksperti. Vakcinācijas projekta regulāru pārraudzību nodrošinās Vakcinācijas projekta Rīcības komiteja, kuru vadīs veselības ministrs un kurā tiks aicināti darboties arī citu ministriju un organizāciju pārstāvji no Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas u.c.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
