Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā
Juris Jansons, tiesībsargs21.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Tiesībsargs ir saņēmis vairāku skolu direktoru un skolēnu vecāku jautājumus, kā organizēt izglītības iestāžu izlaidumus, ievērojot Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktos pasākumus. Ir pat gadījumi, ka vecāki piedraud skolas vadībai, ka tik un tā ieradīsies uz izlaidumu, ignorējot noteikto 25 cilvēku pulcēšanās ierobežojumu, jo vecākiem esot tiesības piedalīties sava bērna diploma saņemšanas ceremonijā.
Tiesībsargs vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem:
Pirmkārt, izglītības iestāžu izlaidumu kārtību neregulē neviens ārējs normatīvs akts, līdz ar to katra izglītības iestāde ir tā, kas nosaka, kā attiecīgajā skolā, bērnudārzā vai augstskolā notiks izlaidums. Tieši izglītības iestādes vadība, nevis privātpersonas – bērni un viņu vecāki –, ir tie, kuri nosaka šo kārtību. Līdz ar to arī skolas vadība nes atbildību par to, lai tiktu ievēroti Covid-19 ierobežošanai noteiktie pasākumi.
Otrkārt, lai arī vecāku vēlme būt klāt sava bērna izlaidumā ir saprotama, tomēr neviens tiesību akts neparedz šādas vecāku tiesības. Tā ir izveidojusies tradīcija vecākiem piedalīties šajā svinīgajā ceremonijā.
Treškārt, ikvienam, arī vecākiem, ir jāievēro likums - Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, neskatoties uz vēlmi piedalīties sava bērna izlaidumā.
Tiesībsargs aicina Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt vadlīnijas par izlaiduma pasākuma organizēšanu. Šādu pat aicinājumu šodien, 20.maijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā pārrunāja aktuālo situāciju ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma pārvarēšanā, pauda arī tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Vienlaikus tiesībsargs atgādina par bērna tiesībām paust savu viedokli un tikt uzklausītam par jautājumiem, kas viņus skar. To nosaka gan Bērnu tiesību aizsardzības likums, gan ANO Bērnu tiesību konvencija. Tiesībsargs aicina lemšanā par izlaiduma organizēšanu iesaistīt arī pašus absolventus un mazu bērnu gadījumā arī viņu likumīgos pārstāvjus – vecākus.
Vidusskolas un augstskolu absolventi kā pilngadīgas personas pilnībā spēj paust savu nostāju par sev svarīga un svinīga pasākuma – izlaiduma – organizēšanu, ievērojot pandēmijas izplatīšanās ierobežojumus. Turklāt vidusskolēnu un augstskolas studentu gadījumā vecāki vairs pat nav viņu likumīgie pārstāvji, jo jaunieši ir pilngadīgi.
Jautājums par izlaiduma organizēšanu šajos jaunajos apstākļos nav tikai Latvijas izglītības iestāžu izaicinājums. Līdz šim ir dzirdēti vairāki varianti, kā iespējams organizēt izglītības iestādes izlaidumu un vienlaikus ievērot noteikumus pandēmijas ierobežošanai. Piemēram, organizējot virtuālus izlaidumus – kur mācību iestādes pārstāvji uzrunā absolventus, viņu ģimenes locekļus un pasniedzējus, kas seko svinīgajai ceremonijai video tiešraidē; kad tiek nolasīts absolventa vārds, viņa fotogrāfija parādās ekrānā.
Klātienes izlaidums, ievērojot distanci – kad strikti noteiktā kārtībā un laikā absolventi ierodas mazās grupās zālē vai aulā un saņem diplomu; svinīgo ceremoniju filmē un rāda tiešraidē mājaslapā, kur to var noskatīties ģimenes locekļi, jo klātienē tie nepiedalās. Ceremonijas pārcelšana uz rudeni, bet šobrīd tiek izsniegti vai izsūtīti diplomi. Ir iespējami arī citi risinājumi.
Tiesībsarga uzdevums nav noteikt, kā būtu pareizi organizēt izlaidumus, bet gan aicināt atbildīgo ministriju kopā ar citām kompetentajām iestādēm izstrādāt vadlīnijas, kā, ievērojot tiesisko regulējumu par pandēmijas ierobežošanu, droši organizēt izlaidumus, savukārt skolām uzklausīt arī pašu absolventu viedokļus.
Tiesībsarga birojs šī gada janvārī nāca klajā ar ziņojumu, kurā apkopota Latvijas skolu prakse bērnu un jauniešu viedokļa noskaidrošanā jautājumos, kas viņus skar izglītības iestādē. No plašās izpētes redzams, ka, neskatoties uz atsevišķiem pozitīviem piemēriem, līdzšinējā skolu prakse uzklausīt jauniešus par viņiem saistošiem jautājumiem nav plaši izplatīta.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
