Iesaki rakstu: 
Mārītes Seiles (attēlā) vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noliedz, ka saistībā ar noslēgušos Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē prēmija vai piemaksa kādam būtu izmaksāta tāpat vien, par „skaistām acīm”, lai gan zinoši cilvēki informē, ka daļai ierēdņu piemaksas izmaksātas, lai arī viņi prezidentūras labā neko reāli neesot darījuši.
Kā ziņo kāds Pietiek lasītājs, ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktorei Agritai Kiopai izmaksātas veselas divas piemaksas 30% apmērā no darba algas, lai gan vispār neesot skaidrs, par ko. Tāpat Personālvadības nodaļas pārvaldes vecākā referente Inese Saknīte un Personālvadības nodaļas vadītāja Sandra Elksne saņēmušas prēmijas, lai arī neko neesot darījušas.
Savukārt Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsultam Mārim Stradam prēmija esot izmaksāta par darbu Valsts drošības komitejas materiālu izpētes komisijā, lai arī viņš tajā neko nedarot, bet ministra palīdze Ieva Ērvalde neorganizējot un neplānojot nekādas reģionālās vizītes, - taču piemaksas saņēmuši.
Tomēr IZM ir strikts pamatojums katras piemaksas noteikšanai. Elksnei, kura kopš 5.februāra ministrijā vairs nestrādā, 15% piemaksa noteikta par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gada 1.pusgadā pasākumu norises nodrošināšanu, uzraugot ar Latvijas prezidentūru saistīto ārvalstu komandējumu plānošanu un nodrošināšanu, veicot personāla plānošanu Latvijas prezidentūras nodrošināšanai un piedaloties mācību plānošanā Latvijas prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem.
Saknītei 15% piemaksa samaksāta par ar Latvijas prezidentūru saistīto ārvalstu komandējumu plāna sagatavošanu un ar Latvijas prezidentūru saistīto ārvalstu komandējumu organizēšanu un uzskaiti.
Savukārt Kiopai, kura saņēmusi gan 20%, gan 30% piemaksas, veikums bijis krietni ievērojamāks. Viņai piemaksas noteiktas par piedalīšanos vairākās konferencēs un interviju sniegšanu žurnālistiem, kā arī prezentāciju sagatavošanu un to prezentēšanu konferencēs.
Saskaņā ar IZM atskaiti Kiopa nodrošinājusi IZM pārstāvniecību Boloņas procesa vadības grupas sanāksmē un konferencē „Viedās specializācijas stratēģijas: jauna pieeja izglītības, pētniecības un rūpniecības partnerībām reģionos”. Tāpat viņa nodrošinājusi mandātus vairākām tēmām Konkurētspējas ministru padomē, izstrādājusi informatīvo ziņojumu, piedalījusies Boloņas procesa vadības grupas sanāksmē, Eiropas pētniecības telpas un inovāciju komitejas 22.plenārsēdē un ES Padomes Pētniecības darba grupas sanāksmē, Āzijas un Eiropas valstu izglītības ministru sanāksmē.
Tāpat viņa atbalstījusi interaktīvās izstādes “Kosmosa telts” satura izstrādi, kā arī piedalījusies izstādes atklāšanā. Tāpat piemaksas pamatojumā minēta dalība Eiropas inovatīvo reģionu konferencē WIRE, Starptautiskajā konferencē EuroNanoForum, 10.Baltijas jūras zinātnes kongresā un konferencē “Jauns sākums Eiropai: Eiropas Pētniecības telpas atvēršana inovācijām ”.
Stradam 30% piemaksa, kā atbildē Pietiek skaidro IZM, noteikta par „pienākumu veikšanu papildus amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem un personīgo ieguldījumu". Savukārt Ervalde 30% piemaksu saņēmusi par pienākumu veikšanu papildus tiešajiem darba pienākumiem, plānojot un organizēt izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes reģionālās vizītes.
IZM par darbu Latvijas prezidentūrā ES prēmijās 19 darbiniekiem izmaksāja 39 821 eiro, lai gan kopumā prezidentūras sagatavošanā bija piedalījušies 37 darbinieki.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
