Izmaiņas airBaltic akcionārā patiesībā liecina par Krājbankas ietekmes palielināšanos?
PIETIEK26.12.2010.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Ļoti iespējams, ka Krievijas uzņēmēja Staņislava Kovtuna pārstāvētā ārzonas kompānija, kas kļuvusi par Bertolta Flika kompanjoni aviokompānijā airBaltic, patiesībā ir vismaz cieši saistīta ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem – Krievijas uzņēmēju Antonovu ģimeni.
Iepriekš Kovtuns tika uzskatīts par patstāvīgu uzņēmēju, kurš pats arī varētu slēpties aiz airBaltic akcionāres, Flika kompānijas Baltijas Aviācijas sistēmas jaunā līdzīpašnieka - Bahamu salās reģistrētā Taurus Asset Management Fund Limited.
Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru - banku Snoras un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs Pietiek pirms nedēļas atzina, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.
Taču par to, ka patiesībā Bahamu ofšoram varētu būt pat ļoti cieša saistība ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem, pēc Pietiek avotu stāstītā, varētu liecināt personāliju maiņa Baltijas Aviācijas sistēmu vadībā.
Kā Pietiek jau informēja, vienlaikus ar maskavieti Kovtunu Baltijas Aviācijas sistēmās parādījies arī 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kurš iecelts par kompānijas valdes locekli.
Raugoties tikai uz oficiālo reģistru datiem, Jeļkinam saistība saskatāma ne tikai ar Krājbanku, bet arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu: Jeļkins ir padomes loceklis trešajā lielākajā Krājbankas akcionārā – AS West Investment, kura vienīgais īpašnieks saskaņā ar firmas.lv datiem ir par „Lemberga cilvēku” uzskatītais uzņēmējs Edgars Jansons.
Taču, kā zināms, Latvijā Uzņēmumu reģistrā var neparādīties akciju sabiedrību patiesais akcionāru sastāvs. Ar Krājbanku un arī West Investment saistīti avoti Pietiek apliecināja, ka patiesībā West Investment pilnībā piederot pašam Antonovam un ticis izveidots, lai dažiem iepriekšējiem Krājbankas akcionāriem - fiziskām personām „no Lemberga puses” 2005. gadā palīdzētu izvairīties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas sakarā ar Krājbankas akciju pārdošanu.
Līdz ar Krājbankas akciju pārdošanu 2005. gada rudenī West Investment valde atstāta tāda pati, bet padome nomainīta uz Antonova cilvēkiem, kuri padomē bijuši arī turpmākos gadus – šā gada aprīlī tajā iecelts arī Jeļkins. Savukārt vienīgā uzņēmuma funkcija bijusi turēt Krājbankas akciju paketi – nepilnus 10 procentus akciju.
Pietiek avoti norādīja, ka kopumā Antonovs „nejūtoties laimīgs” sakarā ar šo darījumu, jo, „atbrīvojot šos kungus no nodokļa, šis nodoklis nekur netika norakts, bet faktiski kļuvis par Antonova saistībām, ja akcijas tiktu pārdotas”.
Tāpat avoti norādīja, ka Antonovs nekad nav deklarējis savu saistību ar West Investment un līdz ar to juridiskus riskus sakarā ar informācijas slēpšanu - kaut nekādi zaudējumi mazākumakcionāriem nav tikuši norādīti, tik un tā šādu saistību vajadzētu deklarēt gan Fondu biržai, gan, iespējams, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Savukārt Antonova pārstāvis Fiļimonovs paliek pie sava - abas bankas tikai kreditējot airBaltic privāto līdzīpašnieku, un tas arī viss, - ne jau visi kredīti, kurus Krājbanka vai Snoras izsniedz, nozīmējot, ka attiecīgie uzņēmumi pieder Antonovam.
Fiļimonovs arī apgalvo, ka ne Antonovs, ne viņš vispār neesot pazīstami ar jauno Flika formālo partneri, Bahamu salās reģistrētās ārzonas kompānijas pilnvaroto pārstāvi Kovtunu. Tiesa, Fiļimonovs atturas izteikties par airBaltic līdzīpašniekiem izsniegtajiem kredītiem un jaunajām ķīlām, - viņš nevarot komentēt bankas klientu darījumus.
Kā jau ziņots, Lursoft datu bāze rāda, ka līdz šim Komercķīlu reģistrā bija reģistrēta gan airBaltic akcionāres – Baltijas Aviācijas sistēmu, gan personiski tās īpašnieka Flika dota komercķīla (formāli – divas ķīlas): par 18,27 miljoniem latu Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas Snoras bankā bija ieķīlātas gan visas Flika kapitāldaļas, gan arī visa Baltijas Aviācijas sistēmu manta.
Tagad gan Flika, gan Baltijas Aviācijas sistēmu dotās komercķīlas apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu. Turklāt paplašināts ieķīlātās mantas apraksts, īpaši norādot, ka „ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk., piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles, tā arī lietas, kas pievienosies ieķīlātai mantai nākotnē”.
Saskaņā ar Krājbankas gada pārskatu pagājušā gada sākumā West Investment piederēja 7,15% bankas akciju, bet šā gada sākumā – 4,49%.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
