Ja Latvijas karogu zaimo hipotētiskā situācijā, vērā ņemamas arī tiesības uz vārda brīvību

Iesaki rakstu:

Drošības policijā tika saņemti personu 2016.gada 4.februāra un 2016.gada 11.februāra iesniegumi par Lielbritānijas raidorganizācijas “BBC” veidoto filmu “World War Three: Inside The War Room”, kura tika demonstrēta kanālā “BBC Two” 2016.gada 03.februārī.

Savā 2016.gada 11.februāra iesniegumā iesniedzējs norādīja, ka raidorganizācijas “BBC” veidotās filmas “World War Three: Inside The War Room” 05.30 minūtē ir redzams cilvēks maskā, kurš met Latvijas valsts karogu zemē. Filmas 5.45 minūtē Latvijas karogs tiek demonstratīvi sadedzināts, kā arī filmas 06.minūtē divi cilvēki maskās nomet zemē Latvijas Republikas ģerboņa attēlu un tas tiek demonstratīvi sists ar kājām. Tādejādi izrādot savu nepatiku pret valsts simbolu.

Papildus iesniedzējs uzskata, ka ar iepriekš minētajām darbībām filmas uzņemšanas laikā fiziski tika iznīcināti Latvijas Republikas simboli, līdz ar ko apzināti, publiski un demonstratīvi tika pausta negatīva attieksme pret šiem simboliem, kas jāuzskata par valsts simbolu zaimošanu. Iesniedzējs norāda, ka atbilstoši Latvijas valsts karoga likuma 2.pantam Latvijas valsts karogs ir Latvijas valsts simbols un likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 1.pantā ir noteikts, ka Latvijas valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem, pret kuru ikvienam ir pienākums izturēties ar cieņu.

Iesniedzējs uzskata, ka ar šīm darbībām filmas veidotāji ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 93.panta, tas ir, par Latvijas karoga un ģerboņa zaimošanu. Iesniedzējs piebilda, ka Latvijas normatīvie akti neparedz izņēmumus, kas ļautu zaimot Latvijas Republikas simbolus, tātad dokumentālas filmas uzņemšana nevar būt attaisnojums simbolu zaimošanai. Kā arī iesniegumā pieminēts tas, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26 pants aizliedz medijiem Latvijā attēlot sižetus, kuros tiek diskreditēti nacionāli simboli.

Savā 2016.gada 04.februārī iesniegumā iesniedzējs norādīja, ka raidorganizācijas “BBC” veidotās filmas “World War Three: Inside The War Room” tika iznīcināts un zaimots Latvijas karogs un ģerbonis, kā arī, iespējams, tika kurināts nacionālais naids un nesaticība.

Iesniedzējs uzskata, ka ar iepriekš minētajām darbībām tika izdarīti noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 78.panta un 93.panta.

Rīgas Stradiņa universitātes docents Dr.iur., mag.art. I.J.Mihailovs paskaidrojumā norādīja, ka raidorganizācijas “BBC” veidotā filma “World War Three: Inside The War Room” pieder pie fikcijas žanra (pseido-dokumentālais stils), kurā attēlota hipotētiska situācija, kura savienota ar atsevišķiem realitātes elementiem, kuru mērķis ir pastiprināt ticamības efektu (pakāpi). Šajā filmā tika modelētas dažās iespējamās situācijas. Pseido-dokumentālā stila filmas pieļauj attēlot reāli eksistējošas vietas, cilvēkus un citus apstākļus, apvienojot tos ar fikcijas elementiem. Šādās filmās drīkst un arī tiek attēlotas dažādas provokatīvas darbības, ieskaitot noziedzīgus nodarījumus.

Tas, ka iepriekš minētajā filmā tika attēlota Latvijas Republikas karoga un ģerboņa nomešana, sadedzināšana un samīdīšana, jāuztver kā ilustrācija kopējā filmas darbībā, vērtējot šīs darbība kopējā filmas kontekstā nevis īpaši izceļot vai akcentējot uzmanību uz tieši šo darbību veikšanu. Tradicionāli karoga nomaiņa nozīmē varas maiņu, līdz ar to var pieļaut, ka filmas veidotāji vēlējās akcentēt uzmanību uz šo ideju, nevis aizskart valsts simbolus. Jau pats pseido-dokumentālais žanrs paredz iespēju attēlot dažādus noziegumus, lai netiktu izjaukta sižeta saturiskā pēctecība.

Svarīgi arī ņemt vērā, ka pašā filmas sākumā un beigās ir norādīts uz tās sižeta hipotētisko (izdomāto) dabu. Šāda tipa filmas tradicionālo iekļaujas un neiziet ārpus vārda brīvības robežām, lai arī tas ļauj diskutēt par filmas māksliniecisko vērtību un morāles dabu. Lai arī šī filma var nepatikt kādam personu lokam tās provokatīvās dabas dēļ, tomēr tas aktualizē jautājumu par toleranci un vārda brīvības kā vērtības respektēšanu. Filmas sižetā netika konstatēts nekāds tiešs vai netiešs mēģinājums izraisīt nacionālo vai etniskā naida izraisīšanu.

Satversmes 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Vārds “ikviens” sevī iekļauj visas fiziskas un juridiskas personas, tātad arī masu medijus. Publicētajā filmā nav pausti izteicieni, kas būtu vērsti uz nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, kā arī pašā sižetā redzamās provokatīvās darbības, piemēram, Latvijas valsts karoga un ģerboņa nomešana, mīdīšana un dedzināšana, nepārkāpj vārda brīvības robežas.

ECT ir arī uzsvērusi, ka preses brīvība ietver arī iespējamo novirzi līdz pārspīlējumam vai pat provokācijai. Līdz ar to fakts, ka kāds sižets var izraisīt neapmierinātību kādā sabiedrības daļā vai konkrētām personām, nevar būt par attaisnojumu ierobežot vārda brīvību. Papildus norādām, ka arī Satversmes 113.pants nosaka, ka valsts atzīst mākslinieciskās un jaunrades brīvību, kas, neapšaubāmi, sevī arī ietver fikcijas žanra filmu radīšanu un demonstrēšanu.

Tiesības uz vārda brīvību par aizsargājamām vairākkārt atzinušas gan nacionālās tiesas. tā, piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2003.gada spriedumā ir uzsvērusi, ka “Tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms – demokrātisku sabiedrību.”, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos. Tiesības uz vārda brīvību tiek plaši analizētas arī tiesību doktrīnā.

No iepriekš minētā secināms, ka, izņemot likumos paredzētos ierobežojumus, kā, piemēram, nacionālā naida un nesaticības izraisīšana, neslavas celšana utt., ikviens sabiedrības loceklis (ieskaitot juridiskās personas) ir tiesīgs publiski sniegt informāciju par ikvienu tēmu, kā arī izpētes rezultātā paust savus subjektīvos secinājumus.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 376.p. un 377.p.1.pkt., nolēma:

1. Atteikt uzsākt kriminālprocesu par iesniedzēju 2016.gada 4.februāra un 2016.gada 11.februāra iesniegumos minētajiem faktiem, kas saistīti ar Lielbritānijas raidorganizācijas “BBC” veidoto filmu “World War Three: Inside The War Room”, kura tika demonstrēta kanālā “BBC Two” 2016.gada 03.februārī, jo ar iesniegumā minētajām darbībām nav izdarīts noziedzīgs nodarījums.

2. Par pieņemto lēmumu paziņot iesniedzējiem. 

Seko mums