Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tik sen Eiropas Savienības statistikas pārvalde (EUROSTAT) publicēja kārtējo traģisko reitingu, kurā mūsu valsts pēc vecās labās tradīcijas atkal ir līderu sarakstā. Šajā gadījumā runa ir par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo uz Eiropas ceļiem 2020. gadā reitingu, kurā Latvija ieņem 2.vietu. Šīs informācijas rezultātā var izdarīt secinājumu, ka ceļi Latvijā ir bīstami un ka mūsu dzimtenē iespēja iet bojā zem automašīnas riteņiem ir daudz lielāka nekā citās Eiropas valstīs.

Interesanti ka atšķirībā no muļķiem EUROSTATā mūsu valstī daudzi ceļus neuzskata par tik bīstamiem un vēl jo vairāk neuzskata, ka viņi kaut kādā veidā ietekmē satiksmes drošību. Šie cilvēki uzskata, ka ceļi kļūst bīstami vai nu paši par sevi vai sliktākajā gadījumā citu autovadītāju dēļ.

Kā liecina prakse, ļoti bieži šie cilvēki ir Latvijas elite, kas šo savu pārliecību akcentē, rīkojot nepārtrauktas video pārraides, vadot savas automašīnas.

Dabiski, ka moralizēšana par telefona lietošanu pie stūres uz katastrofālas ekonomikas lejupslīdes, korupcijas un sociālā spriedzes fona izklausās sausi un garlaicīgi. Tāpēc, lai šī teksta lasīšanu padarītu kaut nedaudz aizraujošāku, piedāvāju paskatīties nevis uz to, kā, telefonu braucot, lieto nevis kāds celtnieks vai oficiante, bet sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem, šķiet, vajadzētu mums visiem rādīt piemēru.

Savā 50 sekunžu garajā video daudzsološais politiķis Viktors Ščerbatihs, lai ieskatītos savas videokameras objektīvā, aptuveni 19 reizes novērsa acis no ceļa. Faktiski varam teikt, ka videoklipa 50 sekundēs Viktors uz ceļu neskatās aptuveni 25 sekundes. Viktoram ir maza meita, kura bieži brauc ar tēvu mašīnā.

Šlesera kungs nofilmēja video, sēžot pie automašīnas stūres, un līdz galam nav skaidrs, vai viņš stāv stāvvietā, pie slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves vai sastrēgumā. Bet, lai kā arī būtu, es nesaprotu, kāpēc šāda līmeņa politiķim vajag uzrunāt vēlētājus, sēdot mašīnā pie pārtikas veikala? Ainār, vai tu tiešām domā, ka Latvijā ir par maz deģenerātu, kuri reklamē mobilo telefonu lietošanu pie stūres, un tāpēc nolēmi pievienoties viņu pulkam? 

Brīdis, kurā politiskā blogere Maija Armaņeva ir redzama, vadot mašīnu, sākas 1.05 minūtē un ilgst 55 sekundes. Šajā laikā Maija, stāstot saviem sekotājiem par matu gludekli, 14 reizes novērš skatienu no ceļa un neskatās, kur brauc, kopā apmēram 30 sekundes. Ja pieņemam, ka gludekļu speciāliste pārvietojās pilsētā ar ātrumu 60 km/h, tad attālums, ko viņa nobrauca, neskatoties uz ceļu, ir aptuveni 500 metri. Diemžēl šis nebūt nav vienīgais video, kurā Maija stāsta par matu kopšanas noslēpumiem, vadot automašīnu un neskatoties uz ceļu.

Acīmredzot ne visai prātīgais bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nolēma dot savu ieguldījumu Latvijas ceļu drošības mazināšanā un ierakstīja 7 minūšu garu video, braucot pie stūres, visticamāk, ārpus pilsētas robežām. Sandis, protams, visu laiku atrauj acis no ceļa, lai ieskatītos kameras objektīvā, un neskatās uz ceļu kopā apmēram divas minūtes. Ja pieņemam, ka tiesību zinātnes bakalaurs Sandis pārvietojās ārpus pilsētas ar ātrumu 100 km/h, tad attālums, ko viņš nobrauca divās minūtēs, nepaskatoties uz ceļu, ir aptuveni 3 kilometri.

Automašīnā kopā ar Sandi ir vēl divi cilvēki (ieskaitot viņa brāli - Saeimas deputātu), un abi absolūti nav samulsuši, ka Sandis ieraksta septiņu minūšu garu videoklipu, pastāvīgi novēršot uzmanību no ceļa, braucot lielā ātrumā.

Video, kurā kāds cits prominents jurists brauc pie dzeltenā luksofora signāla, neieslēdz pagrieziena rādītāju un to visu ieraksta video, turot rokā telefonu, sīkāk ir aprakstīts šeit. Esmu pārliecināts, ka, ja kāds cilvēks agri vai vēlu nomirs zem Alda automašīnas riteņiem, viņam negadījuma vietā būs gatavs juridiski pamatots paskaidrojums, kāpēc nelaiķa nāvē ir vainojams pats nelaiķis. Cita izskaidrojuma, kāpēc Gobzems visai valstij lepojas ar rupju ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, man nav.

Nākamais īpaši apdāvinātais un no visur dzīts politiķis Aleksejs Rosļikovs, braucot ar automašīnu, nolēma sarīkot videokonferenci ar veseliem trīs dalībniekiem. Turklāt šī brīnišķīga ideja viņam ienāca prātā, acīmredzami braucot ārpus pilsētas robežām pa apledojušu ziemas ceļu. 

45 sekunžu laikā Rosļikovs 14 reizes novērš uzmanību no ceļa un apmēram 25 sekundes brauc, uz to neskatoties. Protams, nevienu no Rosļikova pasažieriem šī situācija nesamulsina, un viņi turpina runāt ar šoferi, kurš neskatās uz ceļu, braucot visticamāk ar 100 km/h ātrumu. Aptuvenais attālums, ko Rosļikovs nobrauca, skatoties uz telefona kameru un sarunu biedriem, ir 700 metri.

Vēl viens Darvina balvas kandidāts ir daudziem labi pazīstamais Kiviča kungs. Iemesls tam – 5 minūšu garais video, kuru Kivičs ierakstījis, sēžot sievas vadītās automašīnas pasažiera sēdeklī. Kivičs Latvijas ceļus noteikti uzskata par pārāk drošiem un tāpēc visas piecas minūtes lūdz sievu atbildēt uz viņa jautājumiem un skatīties nevis uz ceļu, bet gan uz viņa videokameru. Kiviča sievai, dabiski, nebija nekas pret šādiem vīra lūgumiem, un viņa daudzas reizes novērsa uzmanību no braukšanas, lai plati pasmaidītu blakus sēdeklī esošā telefona kamerai.

Renāra Zeltiņa sieva, laikam ņemot piemēru no Kiviča, arī nolēma, ka viņas vīram nevajadzētu sevi apgrūtināt ar tādiem sīkumiem kā koncentrēšanās uz ceļa, un tāpēc lūgusi viņu nopozēt nelielai fotosesijai, kamēr Renārs brauca ar automašīnu. Jo laikam braucoša automašīna ir tā vienīgā vieta mūsu valstī, kurā Zeltiņu ģimenei pēc likuma ir atļauts uzņemt kopīgas fotogrāfijas.

Niklāvs, sēžot kādas dāmas vadītā kvadracikla aizmugurējā sēdeklī, neko labāku neizdomā, kā sākt bloķēt ceļa redzamību, iebāžot viņai sejā savu telefonu. Nedaudz vēlāk Niklāvs nolemj, ka ar vienu izklaidīgu vadītāju ir par maz un nolemj novērst nu jau otra  kvadracikla vadītāja uzmanību, aicinot viņu pavicināt rokas kamerā brīdī, kad vadītājs tuvojas gājēju pārejai.

Tādi sīkumi kā ceļu satiksmes drošība nedrīkst uztraukt tāda mēroga zvaigznes kā Kristaps Porziņģis. Mēs taču visi zinām, ka Amerikas līgu superatlēti nav nonākuši cietumā par daudz smagākiem noziegumiem nekā letālie ceļu satiksmes negadījumi. Bet, ja nepārspīlēt un runāt pēc būtības, tad Porziņģis, braucot ar mašīnu, tur rokās telefonu, kas ir Latvijas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Porziņģim Instagramā ir 1,5 miljoni sekotāju, un acīmredzot sportists uzskata par savu pienākumu ik pa laikam viņiem visiem parādīt, cik ļoti viņam ir uzspļauties uz ceļu satiksmes noteikumiem.

Un, protams, atkal sāka trokšņot klaviatūras tiem komentētājiem, kuri, pirmkārt, man pārmetīs skaudību un sīkumainību un, otrkārt, atgādinās man, ka saskaņā ar Latvijas likumiem autovadītājam ir tiesības lietot tālruņus, ja tas ir brīvroku režīmā, kā tas tika darīts gandrīz visiem manas hītu parādes varoņiem.

Tiesību aktus, kuri regulē mobilo tālruņu lietošanu braukšanas laikā, varēsim apspriest šīs publikācijas otrajā daļā. Bet prasīgiem komentētājiem uzdot jautājumu gribētos jau tagad - kā jums šķiet, cik stundas un kilometrus gadā Latvijas autovadītāji nobrauc, skatoties nevis uz ceļu, bet uz saviem  telefoniem?

Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša. Ja tikai 100 000 autovadītāju gada laikā tikai 10 sekundes dienā brauks ar ātrumu 60 km/h, novēršot uzmanību no satiksmes, tad kopā viņi visi telefonos pavadīs 101 000 stundu (apmēram 11 gadi) un, neskatoties uz ceļu, nobrauks aptuveni 6 000 000  kilometru. Es šo vienkārši atstāšu šeit.

Gribu uzrunāt mūsu valsts eliti - draugi, uz jums sociālajos tīklos skatās simtiem tūkstošu un dažreiz miljonu cilvēku, no kuriem desmitiem tūkstošu ir automašīnu vadītāji. Ja jūs, mūsu nācijas role models, turpināsiet braukt kā 47. hromosomas īpašnieki, tad jau pavisam drīz mūsu valsts (ne tikai, bet arī jūsu dēļ) uz ceļiem bojāgājušo reitingā noteikti ieņems godpilno pirmo vietu.

Nobeigums sekos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...