Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.

Pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās, un dienesta rīcībā esošās telpas ir nolietojušās. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus, VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūs neatbilstošas VDD kā NATO un ES dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību. Šī iemesla dēļ dienestam ir nepieciešamas jaunas, piemērotas telpas, kas ļautu reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.

VDD misija ir nosargāt Latvijas valsts un sabiedrības drošību, kas ir pamats Latvijas valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājībai, tādēļ mūsdienu prasībām atbilstošas ēkas celtniecība dienesta vajadzībām ir visas sabiedrības interesēs. Ņemot vērā Latvijai naidīgu ārvalstu īstenoto agresīvo ārpolitiku un specdienestu radīto apdraudējumu, kam nav tendences mazināties, stiprināt VDD kapacitāti pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti būtiski, un tas atbilst arī NATO un ES kolektīvās drošības interesēm.

VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt jau šogad, lai novērstu risku, ka pārredzamā nākotnē VDD rīcībā esošās telpas kļūst neatbilstošas valsts noslēpuma, kā arī ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām. Šādi sarežģījumi varētu ievērojami apgrūtināt VDD sadarbību ar ārvalstu sabiedrotajiem.

Ministru kabinets jau 2008. gadā lēma par jaunas ēkas būvniecības nepieciešamību VDD (tobrīd – Drošības policijas) vajadzībām, taču 2009. gadā saistībā ar valstī valdošo vispārējo finanšu krīzi ēkas būvniecība tika atlikta uz vēlāku laiku. Pa šiem gadiem jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu telpu nepieciešamība dienestam kļuva aizvien aktuālāka, līdz 2017. gada 3. augustā valdība pieņēma lēmumu piešķirt finansējumu VDD ēkas būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā.

Kopš tā laika ir noritējis intensīvs darbs pie VDD ēkas projekta īstenošanas – veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. Jāatzīmē, ka specdienesta ēkas projektēšana saistībā ar augstajām drošības prasībām ir specifiska, komplicēta un laikietilpīga.

VDD ēkas būvniecībai tika izraudzīta degradētā teritorija Brīvības gatvē 207, kas ilgus gadus stāvējusi neizmantota un nekopta. Saskaņā ar aktuālo Rīgas teritorijas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006. gada, zemesgabals Brīvības gatvē 207 visu laiku ir bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr ir bijusi plānota būvniecība. Sabiedrība ir tikusi maldināta, publiskajā vidē izplatot informāciju, ka šajā teritorijā kādreiz būtu bijusi plānota parka izveidošana. Konkrētā teritorija pilsētas attīstības plānošanas dokumentos nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. Arī Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam konkrētā teritorija ir iezīmēta kā apbūves teritorija.

Jāņem vērā, ka atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem par Rīgas teritorijas izmantošanu un apbūvi (2005. gada 20. decembra “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” Nr. 34) konkrētajā vietā ir iespējama tikai perimetrālā apbūve, proti, ēkas fasādei jāiet vienā līnijā ar blakus esošo ēku fasādēm.

Attiecībā uz iespēju pārbūvēt kādu neizmantotu, valsts īpašumā esošu ēku atbilstoši specdienesta vajadzībām un valsts noslēpuma, kā arī NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzības prasībām, jānorāda, ka tas būtu tehniski daudz sarežģītāk un arī dārgāk nekā uzbūvēt jaunu ēku. Tādēļ gan finansiāli, gan no drošības viedokļa optimāls risinājums ir jaunas ēkas būvniecība.

Publiski ir izplatīta arī maldinoša informācija, ka degradētajā teritorijā ir “pilns ar simtgadīgiem kokiem”. Pašlaik lielāko daļu teritorijas klāj biezi saauguši brikšņi. Lielais ozols, kā arī vairāki citi koki, kas atrodas šajā teritorijā, tiks saglabāti. Daļa koku traucētu būvniecības darbiem, tādēļ no tiem būs nepieciešams uz būvniecības laiku atbrīvoties. Vienlaikus būvprojektā jau ir iekļauti kompensējošie pasākumi, proti, ēkas apkārtnē tiks iestādīti jauni koki.

VDD līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma “Par valsts noslēpumu” normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, tika pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...