Ja muzeja direktores meitu darbā muzejā pieņem mātes prombūtnē, viss kārtībā
PIETIEK27.07.2011.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Arī ārpus Rīgas ierēdņi reižumis spēj atrast radošus risinājumus, kā likumīgi vai vismaz šķietami likumīgi paveikt to, ko sirds kāro, - to nule uzskatāmi apliecinājusi Tukuma novada dome, atrodot vismaz pašus deputātus pārliecinošus argumentus, kāpēc vietējā muzeja direktore drīkst pieņemt darbā pati savu meitu, ja vien pati šajā procedūrā īstajā brīdī paiet malā. Domes priekšsēdētāja Jura Šulca parakstītais skaidrojums par šo faktu ir tik izteiksmīgs, ka publicējam to pilnībā.
„Sakarā ar Jūsu atklāto vēstuli Tukuma novada Domes deputātiem paskaidrojam: vēstulē minētie fakti pārbaudīti, iepazīstoties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas meitas Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā, kā arī izvērtējot notikušā atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbā noteiktajiem ierobežojumiem.
Minētā likuma 11 .panta pirmajā daļā noteikts, ka „valsts amatpersonai aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti”.
Darba līgums ar Kristīni Ozolu par pieņemšanu darbā Tukuma muzejā par Pils torņa vadītāju noslēgts 2008. gada 18. augustā. No muzeja puses darba līgumu parakstījis Tukuma muzeja direktora vietas izpildītājs V. Kaktiņš. Tas saistīts ar to, ka muzeja direktore Agrita Ozola šajā laikā atradās ikgadējā atvaļinājumā (no 2008. gada 21. jūlija līdz 2008. gada 21. augustam; pamats - Tukuma rajona padomes 15.07.2008. rīkojums Nr.84-p). Arī 2008. gada 18. augusta rīkojumu Nr.80 par Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā izdevis un parakstījis V. Kaktiņš.
Iepazīstoties ar Administratīvās rajona tiesas praksi šāda rakstura lietās (piemēram, Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr.A42435007), jāsecina, ka tiesas skatījumā nepieļaujama un sodāma ir valsts amatpersonas funkciju veikšana interešu konflikta situācijā.
Dotajā gadījumā Tukuma muzeja direktore A. Ozola nav veikusi nekādas funkcijas, saistītas ar viņas meitas K. Ozolas pieņemšanu darbā.
2009. gada 22. decembrī ir nolikusi Tukuma muzeja Darbinieku izvērtēšanas komisijas sēde. Komisijā 4 personas - muzeja direktore A. Ozola, direktores vietniece zinātniskajā darbā D. Smitenberga, direktores vietnieks saimnieciskajā darbā V. Kaktiņš, galvenās krājuma glabātājas p.i. M. Matīsa. Komisija, izvērtējot K. Ozolas veiksmīgo darbību sabiedrisko attiecību jomā un sakarā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas izveidošanu, ieteikusi par nodaļas vadītāju iecelt K. Ozolu. Pamatojoties uz minētās komisijas ieteikumu, K. Ozola no 2010. gada 1. aprīļa pārcelta darbā par Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju. No komisijas sēdes protokola redzams, ka A. Ozola nepiedalās lēmuma pieņemšanā.
Saskaņā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas amata aprakstu Kristīne Ozola administratīvi ir pakļauta muzeja direktoram, bet funkcionāli - direktora vietniekam zinātniskajā darbā. Tātad muzeja direktore A. Ozola tiešus darba uzdevumus savai meitai nedod, to dara direktora vietnieks zinātniskajā darbā.
Pārbaudes laikā konstatētais ļauj secināt, ka, pieņemot Kristīni Ozolu darbā Tukuma muzejā un vēlāk pārceļot citā amatā, nav pieļauti spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumi.”
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
