Ja Prusaks tiks pie Podiņa amata, Juraša banda būs „šokolādē”
Pietiek lasītājs14.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasīju šodien pietiek.com publicēto rakstu par Aigara Prusaka iecelšanu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vai vietas izpildītāja amatā un varu teikt, ka, ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nenobīsies un „neieslēgs atpakaļgaitu”, Jura Juraša banda tiešām atkal būs "šokolādē", jo viss būt salicies tik labi, cik vien var salikties.
Prusaks tiešām gadiem ir bijis uzticams Jura Juraša/Jutas Strīķes "ķēdes suns", viņš ir ambiciozs, izpildīgs, bet kopumā nav ar īpašu intelektu apveltīts. Taču ne par A. Prusaku šobrīd, bet gan par to, ka kopumā joprojām Juraša "astoņkājis" turpina izplesties. Pieļauju, ka jūsu rīcībā jau sen šī informācija ir, bet tomēr varbūt kaut ko jaunu varēšu jums pateikt.
Cik zinu, joprojām amatos ir viņa sen integrētie cilvēki gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), gan prokuratūrā. Kā tikko publiski bija pieejama informācija, prokuratūrā strādā divi uzticamie kalpi, bijušie KNAB izmeklētāji - tagad prokurori Rimants Kuzma un Jānis Baumanis.
Jānis Baumanis savulaik bija "oligarhu" lietas izmeklēšanas grupas sastāvā un bija viens no tiem, kas valdošās elites uzdevumā sniedza J. Juraša "kabatas medijiem" nepatiesu viedokli par oligarhu lietas virzību un izbeigšanas nepamatotību, lai gan pats iekšējā komunikācijā bija atzinis šīs lietas neperspektivitāti un noziedzīga nodarījuma sastāva nepierādāmību.
Melis un pielīdējs, kuru par labu kalpošanu noziedzīgajai sistēmai pēc darba KNAB savulaik iekārtoja pie Jāņa Bordāna Tieslietu ministrijā par kaut kādu konsultantu vai padomnieku.
Šķiet, ka MIDD joprojām strādā viens no J. Juraša tuvākajiem "kalpiem" Andžejs Kļaviņš, kuram savulaik parasti tika uzticēti visnetīrākie un bandai vajadzīgākie darbi, un kura sieva savukārt pārsteidzošā kārtā izveidoja galvu reibinošu karjeru Finanšu ministrijā (FM). Līga Kļaviņa joprojām ir FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos.
KNAB joprojām strādā J.Jurašam/J.Strīķei līdz apmātībai uzticīgais bijušais opers Juris Pujāts, kura brālis Guntis Pujāts šobrīd vada Valsts robežsardzi, - viņš tika paaugstināts amatā pēc "veiksmīgas" krimināllietas ierosināšanas pret iepriekšējo Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru.
Ar Jēkaba Straumes atnākšanu KNAB opers Juris Pujāts tāpat kā A. Prusaks tika aizrotēts prom no operatīvajām lietām, uz valsts amatpersonu interešu konfliktu kontroles jomu, taču arī šī joma viņam paver milzīgas iespējas iegūt informāciju un to izmantot (pieeju visām datu bāzēm, t.sk., nepubliskām, utt.).
Rīgas domē kā vicemēres Lindas Ozolas padomnieks vai konsultants ir iekārtots bijušais KNAB operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, kam ir ļoti labas zināšanas spectehnikas izmantošanā, kas iegūtas, gadiem strādājot operatīvo pasākumu frontē un par valsts naudu no KNAB savas zināšanas sistemātiski papildinot ārvalstu apmācībās, kas tika organizētas specdienestu darbiniekiem.
Vēl laba vietiņa ar plašām ietekmes un korporatīvo sakaru izveides iespējām tika noorganizēta bijušajai KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei, kas savulaik pretēji prokuratūras viedoklim ierosināja kriminālprocesu "oligarhu lietā" un pēc tam gadiem to muļļāja, izmantojot kā politiskās ietekmes instrumentu.
L.Šikore nesen tika iekārtota Valsts policijas (VP) koledžas paspārnē izveidotajā Izmeklētāju mācību centrā kā tā vadītāja. L. Šikorei, kuru no amata KNAB atbrīvoja Jaroslavs Streļčenoks (cita starpā - lai novērstu viņas iespējamo interešu konfliktu, jo viņas laulātais Andrejs Šikors bija ne tikai izslavēts krāpnieks, bet arī dažādu politisko partiju biedrs), tomēr izdevās tiesā J. Streļčenoka lēmumu apstrīdēt, bet tas neizbrīnija. Lēmums L. Šikores labā tika pieņemts jau J. Bordāna valdīšanas laikā.
Tas īsumā! Par pārējo sīko "'sušeru", kuru J. Jurašs ir sabāzis dažādos amatos, īpaši neizpaudīšos. Varu tikai teikt, ka gan Valsts kontrolē (VK), gan MIDD sīkos amatos, bet saistītos ar sevišķo lietvedību bija iefiltrētas viņam uzticamas personas - VK Inita Zilgme un MIDD Sanita Zandersone - Reisa. Nezinu, vai šīs dāmas tur vēl strādā, bet domāju, ka jā, jo amati nenozīmīgi, toties informācijas plūsma caur tiem ļoti nozīmīga un noderīga.
Nobeigumā, zinot J. Jurašu un viņa darba metodes, varu teikt, ka modelis, kā viņi veido savu "astoņkāji”, ir stipri līdzīgs čekas vai GRU modelim - "ieeja rublis, izeja - desmit".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
