Ja tiesībsargāšanas iestādes neizdomās jaunu "risinājumu", Rimšēvičs jau nākamnedēļ varētu atgriezties darbā
PIETIEK21.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Pateicoties” LR Ģenerālprokuratūrai, kura nav vēlējusies iepazīstināt Eiropas Savienības Tiesu ar pietiekami detalizētu pamatojumu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atstādināšanai no amata, viņš jau nākamnedēļ, Eiropas Savienības Tiesai pasludinot spriedumu viņa lietā, varētu atgriezties darbā. Vienīgais, kas varētu tam kavētu, būtu kāds jauns Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu solis, piemēram, steidzīga apsūdzības uzrādīšana.
Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir publiski informējusi, ka nākamotrdien, 26. februārī tā gatavojas paziņot spriedumu lietā par Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam noteiktajiem amata ierobežojumiem.
Iebilstot pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par kukuļošanas lietā aizdomās turētā Rimšēviča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, tiesā ar pieteikumu bija vērsies ne tikai viņš pats, bet arī Eiropas Centrālā banka (ECB).
Tiesas spriedums līdz ar to oficiāli vēl nav zināms, taču neoficiāla informācija liecina, ka tas varētu būt labvēlīgs Rimšēvičam, bet Latvijas valsts argumenti viņa atstādināšanai līdz ar to tiktu atzīti par nepamatotiem.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka ziņas par gaidāmo prāvas iznākumu jau ir sasniegušas arī Latvijas valdību un tiesībsargāšanas iestāžu vadību, kur notiek gan vainīgā noskaidrošana, gan tālāko darbību apsvēršana.
Par vainīgo, visticamākais, tiks „nozīmēta” Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerāprokuratūra, kura nav vēlējusies iepazīstināt tiesu ar pietiekami detalizētu pamatojumu Rimšēviča atstādināšanai no amata. Tiek arī uzskatīts, ka nav padomāts par to, lai Latvija tiesā tiktu pārstāvēta profesionāli pietiekami augstā līmenī.
Skaidrs signāls par to ir bijis arī ģenerāladvokātes Julianas Kokotes tiesā izteiktais viedoklis, ka tiesai nav sniegta informācija par nodarījumiem, kuri tiek inkriminēti Rimšēvičam.
Tāpat Kokote tiesā arī paziņoja, ka Latvijas valsts, nosakot konkrētu drošības līdzekli un atstādinot Rimšēviču no viņa amata, nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai nosaka ECB statūti.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, valdības aprindās, tostarp Tieslietu ministrijas vadībā, tiek uzskatīts, ka Rimšēviča atgriešanās darbā gadu pēc tam, kad viņš tika demonstratīvi un skaļi aizturēts, būtu apkaunojums gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūrai.
Ņemot vērā arī to, ka nepamatoti ir izrādījušies arī sākotnējie paziņojumi par Rimšēviča kukuļņemšanas un ietekmes tirdzniecības lietas drīzu nonākšanu tiesā, pašlaik, kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, tiek apsvērti vairāki iespējamie risinājumi, lai šo situāciju „atrisinātu”.
Viens no šiem risinājumiem varētu būt Rimšēviča lietas izmeklēšanas forsēšana, lai iespējami ātri būtu iespējams uzrādīt apsūdzības un lietu nodot tiesai. Tiesa, nav īsti skaidrs, vai tas varētu aizkavēt Rimšēviča atgriešanos Latvijas Bankas prezidenta amatā viņam labvēlīga ES Tiesas sprieduma gadījumā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
