Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Iesaki rakstu:

Aizspriedumu un nezināšanas radītās problēmas viņš nerisinās

Pamatotu apsvērumu gadījumos sociāli mazāk aizsargātajām grupām piemēro mērķtiecīgus sociālos atvieglojumus. Tikmēr acīmredzami labklājības ministra Jāņa Reira ieskatā pie sociāli neaizsargātajām grupām varētu būt pieskaitāmi darba devēji, jo viņi baidoties no nespējas atlaist cilvēkus ar invaliditāti gadījumā, ja tie slikti strādā, pārkāpj darba kārtību, un tamdēļ nepieņem tos darbā.

Paskaidrošu tiem, kuri vēl nav dabūjuši zināt: ļoti cienījamā Jāņa Reira vadītā Labklājības ministrija virza likumprojektu, kā uzlabot personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgū, atļaujot to atbrīvošanu no darba uzņēmuma optimizācijas pasākumu dēļ, kas šobrīd ir aizliegts.

Ekonomikas teorijā, ko māca vidusskolā, bezdarbu iedala trijās daļās: cikliskais (globālas ekonomiskās lejupslīdes radīts), strukturālais (visbiežāk darba ņēmēju profesionālā neatbilstība) un frikcionālais bezdarbs (darba ņēmēju un darba devēju individuālo apstākļu nesakritība), un pie pēdējā piederas arī Jāņa Reira minētais apsvērums par darba devēju bailēm atbrīvot no darba personas ar invaliditāti.

Cilvēkus ar invaliditāti var atbrīvot no darba jau tagad, ja tie nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, pārkāpj darba līgumu, neievēro darba kārtību, nepamatoti kavē darbu utt. Šobrīd esošais aizliegums attiecas tikai uz optimizācijas pasākumu veikšanu uzņēmumā, kam par pamatojumu ir cikliski vai strukturāli apsvērumu un nekādā veidā nevar būt frikcionāli apstākļi.

Labāks risinājums būtu informēt potenciālos darba devējus par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, lai samazinātu dažādu aizspriedumu esamību, bet Jānis Reirs iet citu ceļu. Viņš kā labklājības ministrs ar aizspriedumainību cīnīties nevēlās.

Nekāda bezdarba problēmu atrisināšanās nenotiks

Likumprojekti par veiksmīgāku cilvēku ar invaliditāti integrāciju darba tirgū paši par sevi varētu būt apsveicami, ja vien nenotiktu pārsteidzoši tik šaurā izziņā. Viens no Jāņa Reira argumentiem ir tāds, ka Vācijā cilvēki ar invaliditāti tiek nodarbināti vairāk. Te cienījamais labklājības ministrs aizmirsis piebilst, ka Vācijā darba devējiem no valsts puses tiek maksāts par šādu cilvēku nodarbināšanu.

Latvijā, lai arī pastāv subsidētās darbavietas, tās tiek veidotas tikai par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tās pavada ievērojama birokrātija, kuru ne visi uzņēmumi vēlas uzņemties, un tā ir raksta autora personīgā pieredze. Tāpat uz šīm darbavietām ir ievērojama konkurence, pat pa 30 cilvēkiem uz vienu vakanto vietu, kas tikai norāda uz ievērojamajiem sociālās atstumtības apmēriem.

Statistika ir skaudra - krīzes laikā 2009.gadā par 5,4% samazinājās personu ar invaliditāti nodarbinātība ar nosacījumu, ka optimizācijas pasākumu dēļ toreiz šādus cilvēkus atbrīvot no darba nevarēja. Nākošajā ekonomiskajā krīzē vai gadījumā, ja darba tirgū mainīsies kvalifikācijas prasības darba ņēmējiem, cilvēki ar invaliditāti šā likumprojekta nelabvēlīgumu dabūs izbaudīt uz savas ādas, it sevišķi tāpēc, ka tieši šī sabiedrības grupa parasti ir visilgstošākie NVA reģistrētie bezdarbnieki.

Ciniska parodija labklājības ministra amatā

Nedomājiet, ka Jānis Reirs tiešām ir tik stulbs, ka nespēj saprast vienkāršas ekonomiskas likumsakarības. Viņš, būdams bijušais Prudentia direktors, kas ir labi zināma kā daļa no partijas Vienotība valsts naudas atsūkšanas un otkatu shēmas, acīmredzami nodarbojas ar cinisku lobiju sev zināmu uzņēmēju interesēs. Diemžēl vēl neviens ministrs neuzdrīkstējās apzināti kaitēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, - bet aiztikt visvājākos taču šķietami ir visvieglāk.

Seko mums