Iesaki rakstu: 
Īsi pēc Latvijas Krājbankas bēdīgā gala šķita, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot ķērusies analizēt savu darbību gan Parex, gan Krājbankas lietā un centīsies radīt sistēmu, kas nākotnē būtiski samazinās iespēju šādiem gadījumiem atkārtoties. FKTK vadītāja Irēna Krūmane savu amatu atstāja, viņai līdzi it kā aizgāja viens no galvenajiem banku uzraugiem Jānis Placis, FKTK dabūja jaunu vadītāju.
Tomēr tās ir izrādījušās ilūzijas. Vispirms tapa skaidrs, ka Placis nekur nav aizgājis, turpat FKTK Uzraudzības departamentā vien sēž, tikai pamainījis amatu. Tagad laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze interviju ir sniedzis FKTK ilggadīgais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, un no viņa stāstītā diemžēl izriet, ka FKTK nekas nav mainījies un visdrīzāk arī nemainīsies. Jāsaka, visai atklāta un savā ziņā apbrīnojami godīga intervija.
Cilvēks, kas uzturēja pastāvīgus sakarus gan ar Parex, gan Krājbankas vadību, cilvēks, kas apmeklēja kreditēšanas komisiju sēdes, cilvēks, kam bija un ir iespēja iepazīties ar jebkuras bankas jebkuru dokumentu, - šis cilvēks uz jautājumu, vai viņš jau agrāk nav manījis kaut ko aizdomīgu, atbild: „Bankai bija noteikti būtiski ierobežojumi kreditēšanai. Tā kā šis pats svarīgākais bankas darbības aspekts tika sevišķi pieskatīts.”
Ievērojāt? Pirmkārt, Brazovskis lieto ciešamo kārtu „tika pieskatīts”, nevis darāmo „es pieskatīju”. No kurienes tāda pieticība, ja jau tas esot bijis „galvenais iegansts”, lai Krājbankas vadība izdomātu dažādas „shēmas”, pretdarbojoties Brazovska īstenotajai uzraudzībai? Otrkārt, kā zināms, ne jau kreditēšana bija galvenais Krājbankas grūtību iemesls.
Taču visatklātākā intervijas daļa attiecas uz vissvarīgāko: ko banku uzraugs ir paveicis, ko plāno darīt, lai uzlabotu savu darbu un līdz minimumam samazinātu Parex un Krājbankai līdzīgu gadījumu iespēju. Te Brazovska atbilde tik ļoti izbrīna, ka ir vērts to citēt pilnībā:
„Nav citu iespēju, kā prasīt no finanšu iestādēm lielākus ieguldījumus kapitālā, veidot lielākus uzkrājumus nedrošiem kredītiem un darboties atbilstoši savu akcionāru finansiālajai varēšanai, nevis iegribām.
Ar finanšu varēšanu te jāsaprot ne tikai viņu varēšanu, nodibinot banku, bet arī to, vai viņi spēs atbalstīt banku krīzes situācijās. Un vēl viens svarīgs secinājums – ir jāatkāpjas no paradigmas, kas ir valdījusi iepriekšējos gados – ka valstij, uzraugiem pēc iespējas mazāk jāiejaucas konkrētos saimnieciskos jautājumos finanšu sektorā, piemēram, komercbanku biznesa modeļos. Ir aizvien vairāk jāizmanto mūsu administratīvais resurss un jāiejaucas tādās lietās, kurās agrāk nejaucāmies, un pirms 15 gadiem neviens pat nevarēja iedomāties, ka banku uzraudzība ko tādu var darīt. Īsāk sakot, ir vajadzīga aizvien ciešāka regulācija.”
Vai jums tas neatgādina Brežņeva ziedu laikus, kad viss bija „jāpilnveido”, jāattīsta”, „jāievieš”, lai gan realitātē nekas tāds netika darīts? Atvainojiet, Brazovska kungs, vai vajadzība pēc „ciešākas regulācijas” neizrietēja jau pēc Bankas Baltija sabrukuma, kad FKTK vēl pat nebija izveidots? Vai jūs, kopš 2000. gada personīgi nodarbodamies ar banku uzraudzību, tikai tagad esat sapratis, ka visu šo laiku esat darbojies „pa tukšo”?
Ja Brazovskis beidzot ir sapratis, varbūt viņam vēlreiz „dot iespēju”? Atbilde uz žurnālista pamatoto iebildumu, ka no viņa vārdiem izriet: šobrīd būtībā nekas nav mainījies un arī nākotnē diezin vai mainīsies, rāda, ka Brazovska gadījumā dot viņam „vēl vienu iespēju” ir bezjēdzīgi. Banku uzraugs teju aizvainots norāda: „Jau minēju, kas ir mainījies un turpinās mainīties.” Trīsreiz pārlasīju interviju un tā arī neatradu nedz to, kas jau ir darīts, lai nostiprinātu banku uzraudzību, nedz jelkādas norādes par plāniem kaut ko mainīt. Izņemot apgalvojumus par mistiskiem „lēmumiem”, kas tiekot pieņemti.
Brazovskis visdrīzāk paliks savā siltajā vietiņā un turpinās „jāizmanto”, „jāiejaucas”, “jāregulē”. Lai tā būtu. Vismaz viena laba lieta tādā gadījumā paliek – proti, esam ieguvuši lielisku indikatoru FKTK uzraudzības efektivitātes vērtējumam. Kamēr ar banku uzraudzību nodarbosies tādi cilvēki kā Jānis Brazovskis, varam gaidīt regulārus, pēkšņus un nepatīkamus satricinājumus faktiski jebkurā no Latvijas kredītiestādēm. Tā ka priecāsimies vien par to pašu. Bada laikos arī muša ir gaļa.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.