Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Ja šīs partijas popularitāte sāk samazināties un viņi iesaistīti valsts nozagšanā, pastāv risks, ka var tikt īstenotas darbības, kas var tikt uztvertas kā vēršanās pret neatkarīgiem žurnālistiem un citādi domājošajiem.
Šādā situācijā ir būtiski, lai sabiedrība un atbildīgās institūcijas rūpīgi uzraudzītu varas struktūru darbības, nodrošinot, ka tiek ievēroti demokrātijas un tiesiskuma principi.
Tas ietver arī atbildības prasīšanu no attiecīgajām amatpersonām, tostarp valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ministru prezidentes Evikas Siliņas, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica, Saeimas prezidija locekles Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Rīgas mēra Viļņa Ķirša, ģenerālprokurora Jura Stukāna, KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes, Finanšu izlūkdienesta priekšnieka Alekseja Loskutova, Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta un Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruksa.
Demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgi nodrošināt varas līdzsvaru un novērst iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu, īpaši attiecībā uz vārda brīvību un neatkarīgas žurnālistikas darbību.
* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes loceklis