Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam
Gatis Eglītis*20.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
1.Jāmaina Finanšu ministrijas vadība, kas ilgstoši nav spējusi uzraudzīt megaprojektu;
2.Premjerei ir katru dienu jāpieslēdzas projekta uzraudzībai, jārunā ar Lietuvas, Igaunijas, Eiropas Savienības kolēģiem, ko darīt (K.Kariņš to nedarīja);
3.Eiropas Parlamentā no Latvijas nedrīkst sēdēt deputāti, kas nav gatavi iet cīnīties ar Eiropas Komisiju par finansējuma pietiekamību Latvijas posmam;
4.Jāmaina “Eiropas dzelzceļa līniju” ilgstošais vadītājs K.Vingris (starp citu, Vienotības Nr. 1 Carnikavas vēlēšanās);
5.Jāuzmanās, ka netiek slēpti pierādījumi sistemātiskām kļūdām un nesaimnieciskumam laikā, kad RailBaltica projektā 10 gadus strādāja pašreizējais satiksmes ministrs;
6.Visiem ar RailBaltica saistītiem likumiem Saeimā un MK jābūt fast-track, mazāk klausīties lēno Saeimas juridisko dienestu un Valsts kanceleju.
Es runāju par milzīgiem riskiem budžetam un valsts parādam - tur Nr. 1 atbildība premjeram un Finanšu ministrijai. Arī kļūdainais lēmums sākt ar Rīgas staciju, nevis pamattrases izbūvi kā Lietuvā un Igaunijā.
* Jaunās konservatīvās partjas vadītājs. Šī partija, kuras pārstāvis Tālis Linkaits kā satiksmes ministrs bija tieši atbildīgs par RailBaltica projektu, tagad viņu bīda uz Eiropas Parlamentu.
Pārpublicēts no Twitter.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
