Jauna grāmata - „Zem Muhameda palmas. Eritreja, Mali, Maroka, Mauritānija, Nigēra, Rietumsahāra, Sudāna”
Dienas Grāmata01.03.2018.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Izdevniecība Dienas Grāmata laidusi klajā jauno Lato Lapsas grāmatu „Zem Muhameda palmas”, kas ir sava veida turpinājums 2016. gadā iznākušajai grāmatai „Zem Muhameda bārdas”, kura tāpat bija veltīta islāma valstīm un to iedzīvotājiem.
“Pats savām acīm esmu redzējis ciematus un pat leģendāras zelta pilsētas, kuru iznīkstošie iedzīvotāji vēl mēģina cīnīties ar uzbrūkošo bezgalīgo tuksnesi – un šo bezcerīgo cīniņu, protams, zaudē,” grāmatas ievadvārdos raksta Lato Lapsa.
„Pats savām ausīm esmu dzirdējis, kā izbijis tuksneša brīvo, aizplīvuroto vīru tuaregu augstmanis pie izdzisuša kamieļkakiņu ugunskura mirušā balsī stāsta, kā viņa dzīves galvenā jēga – kamieļi – gājuši bojā saimnieka acu priekšā.
Pats savām rokām esmu sametis bedrītē un apkašājis izbalējušus, trauslus kaulus. Kad pēdējais lielais sausums iznīcināja lielāko daļu peulu cilts ganāmpulku, daudz sajuka prātā un klīda pa krūmājiem, saucot mirušos lopus, līdz paši gāja bojā.
Pats savām nāsīm esmu ievilcis pirmās dvesmas no tā, ko tuksneša klejotāji sauc shai-hatad, visu vētru māti. Šī māte brāžas pat ar simt piecdesmit kilometru ātrumu stundā un spēj atņemt jebkuru mitrumu gan gaisam, gan jebkurai cilvēciskai būtnei.
“Allāhs aizvāca visus cilvēkus un dzīvniekus no tuksneša, lai viņam būtu vieta, kur pastaigāties mierā. Tāpēc vareno Sahāru sauc par Allāha dārzu,” vēsta tuksneša iemītnieku gudrība.
Nu ar katru gadu aizvien vairāk izskatās, ka Allāhs ir nopietni apņēmies savu pastaigu vietu paplašināt un padzīt no tās nelūgtos iemītniekus. Taču es viņus vēl paspēju satikt – gan Sudānā un Mauritānijā, gan Mali un Nigērā, gan Marokā, Rietumsahārā un Eritrejā.”
Jau iepriekš izdevniecībā “Dienas Grāmata” iznākušas Lato Lapsas ceļojumu grāmatas “Indija ne pa jokam. Un Pakistāna arī”, “Dzīvības un nāves Disnejlendā”, “Trīspadsmit Amerikas”, “Razbainieku salas” un “Zem Muhameda bārdas”.
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis. Redaktore Gundega Blumberga. Cieto vāku sējums, 520 lpp., izdota 2018. gada 26. februārī
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
