Iesaki rakstu: 
Savā priekšvēlēšanu deklarācijā jaunais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pie personiskajām saistībām bija minējis tikai 60 tūkstošu eiro un 3000 latu parādus. Taču izrādās, ka pēdējos gados ar vērā ņemamiem zaudējumiem strādājošais jaunā ministra viesnīcas bizness pilnībā ieķīlāts bankā, un reģistrētās komercķīlas Kozlovska daļai atbilstošās saistības ir 1,38 miljoni latu.
Savās pirms vēlēšanām Centrālajai vēlēšanu komisijai oficiāli sniegtajās ziņās Kozlovskis uzrādījis gan jau minētās saistības, gan arī 40 tūkstošu eiro aizdevumu, savukārt viņa vienīgā būtiskā manta saskaņā ar šo deklarāciju ir 67 200 SIA BBF Consulting kapitāldaļu, kam atbilst 26,24% uzņēmuma kapitādaļu.
Kā rāda Lursoft dati, šajā mazpazīstamajā kompānijā, kurā Kozlovskis ir otrs lielākais līdzīpašnieks, vēl 30,03% kapitāldaļu pieder trim Krievijas pilsoņiem, bet 26,59% un 17,14% kapitāldaļu – attiecīgi Mārtiņam Butem un Vinetai Mūrniecei.
Taču zināmāks ir SIA BBF Consulting bizness – uzņēmumam pieder viesnīca Days Hotel Riga VEF Rīgā, Brīvības ielā 199c: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka īpašums par 4,18 miljoniem latu ieķīlāts DnB NORD bankā.
Savukārt, kā rāda Komercķīlu reģistrs, Kozlovskis tāpat kā pārējie uzņēmuma īpašnieki savas kapitāldaļas ieķīlājis šajā pašā bankā, un komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 5,26 miljoni latu.
Šīs ieķīlātās uzņēmuma kapitāldaļas Kozlovskim gan nebija obligāti jādeklarē pirms vēlēšanām, un tāpat jāņem vērā, ka sakarā ar doto komercķīlu iespaidīgās saistības attiecas nevis uz visu Kozlovska mantu, bet tikai uz BBF Consulting kapitāldaļām.
BBF Consulting darbības rezultāti rāda, ka ar kredīta atdošanu viesnīcniekiem – tostarp arī jaunajam iekšlietu ministram – var nenākties viegli: 2009. gadā viesnīca strādājusi ar 314 tūkstošu latu zaudējumiem, pērn zaudējumi bijuši 62 tūkstoši latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
