Jaunā konkursā „pareizajiem medijiem” valsts plāno sadalīt 742 tūkstošus eiro, bet „pareizie eksperti” vēl nav izvēlēti
PIETIEK07.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konkursā „pareizajiem medijiem” valsts – šoreiz nevis Valsts kultūrkapitāla fonda, bet Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) personā – plāno sadalīt vairāk nekā 742 tūkstošus eiro. Zīmīgi, ka, lai gan konkurss jau ir izsludināts, eksperti, kas izvēlēsies pareizāko „sabiedrisko nozīmīgo saturu”, vēl nav izvēlēti.
Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Kultūras ministriju ir izsludinājis atklātu projektu konkursu 2018.gadā īstenojamiem projektiem mērķprogrammas „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" (turpmāk – programma) ietvaros, kas tiek finansēta no Sabiedrības integrācijas fondam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši programmai piešķirtajam finansējumam.
Oficiāli tiek ziņots, ka programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata Latvijas valsts simtgadē.
Programmas ietvaros plānot atbalstīt projektus septiņās „speciālajās kategorijās” (Melu dekonstrukcija un medijpratība; Mediju kritika; Mazākumtautības; Diasporas mediji; Latvijas mediji diasporai; Personas ar invaliditāti; Jaunie satura veidotāji) un četrās „vispārējās kategorijās” (Pētnieciskā un analītiskā žurnālistika; Sabiedriski politisko un kultūras procesu analīze; Simtgade; Konstruktīvā žurnālistika), kopā sadalot 742 659 eiro.
Iesniegtos projektus saskaņā ar fonda sniegtajām ziņām vērtēs „SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF”.
Taču, lai gan projektu konkurss „pareizajiem medijiem” jau ir izsludināts, „pareizie eksperti” vēl nemaz nav izvērtēti. „Minētajām institūcijām ir nosūtīts aicinājums deleģēt savus pārstāvjus vērtēšanas komisijā, izvērtējot to kvalifikācijas atbilstību programmas specifikai un komisijas darbam nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm. Pēc tam, kad visas norādītās institūcijas būs iesniegušas SIF informāciju par to deleģētajiem pārstāvjiem, SIF padome lems par komisijas personālsastāva apstiprināšanu,” skaidro fonds, piebilstot, ka „projektu konkursu gadījumā šāda prakse tiek piemērota”.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
