Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunā Latvijas Nacionālās operas vadība – valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte (attēlā) un valdes locekle Daina Markova – nevēlas atklāt ne to, kurš operas darbinieks atbildīgs par pretrunīgajiem baleta Otello kostīmu skiču iepirkuma datiem, ne to, kur „pazuduši” gandrīz 10 tūkstoši latu – starpība starp vienu iepirkuma summu, kas tika publiskota pagājušā gada rudenī, un „izlaboto” summu, ko opera izziņojusi tagad, pēc tam, kad par šo iepirkumu ieinteresējāsPietiek.

Pietiek jau informēja, ka Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze līdz šim rādīja – pagājušajā gadā operas iepirkumā, kurā operas kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka bijusi vienīgā pretendente, viņa ieguvusi pasūtījumu par 14 500 latu radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello.

Pagājušā gada 6. septembrī publicētais biroja paziņojums bija nepārprotams un skaidrs: šī summa paredzēta tieši Pasternakai un tieši viena konkrēta uzdevuma veikšanai - "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" (šāds ir gan iepirkuma līguma nosaukums, gan oficiālais veicamo darbu apraksts).

Taču pēc Pietiek publikācijas, kurā tika aprakstīti arī citi daudzus tūkstošus latu vērtie Pasternakas iegūtie operas iepirkumi, 24. oktobrī Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze papildinājās ar jaunu ierakstu: no tā izriet, ka Pasternaka par uzdevumu "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" saņēmusi tikai 4705,88 latus.

Tas nozīmē, ka, ja ticēt operas Iepirkumu uzraudzības birojam sniegtajām ziņām, vienā un tajā pašā dienā – pagājušā gada 18. jūnijā – vienā un tajā pašā iepirkumā Nr. LNO 2012/26 ar vienu un to pašu nosaukumu "Radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" pieņemti divi lēmumi par divu dažādu, būtiski atšķirīgu summu piešķiršanu Pasternakai.

„LNO lietvedībā ir reģistrēts tikai viens iepirkums Ls 4705,88 apmērā par kostīmu skicēm un tehniskajiem zīmējumiem A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello,” – tas bija viss, ko par šīm „dīvainībām” vēlējās paskaidrot jaunā operas valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte un valdes locekle Daina Markova.

Ne Eglīte, ne Markova nevēlējās atklāt ne to, kurš operas darbinieks 2012. gadā iesniedza Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par iepirkuma Nr. LNO 2012/26 rezultātiem, ne to, kurš darbinieks paziņojumu ar „uzlabotajiem” datiem iesniedzis tagad, ne arī to, ar ko tieši izskaidrojama atšķirība abos šajos paziņojumos minētajās summās.

Pati Pasternaka Pietiek ir apgalvojusi, ka pārējie finanšu līdzekļi – gandrīz 10 tūkstoši latu – no sākotnēji kā iepirkuma summas minētajiem 14,5 tūkstošiem latu esot iztērēti kostīmu izgatavošanai. Taču Iepirkumu uzraudzības biroja dati nerāda, ka par kostīmu izgatavošanu būtu noticis kaut vai formāls iepirkums.

Ne Eglīte, ne Markova nevēlējās atbildēt arī uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo dīvainību - kas tieši izgatavoja kostīmus A. Sigalovas baleta Otello iestudējumam, vai kostīmu izgatavošanai tika rīkots iepirkums, ja nē, tad kāpēc ne, bet, ja jā, tad kur var iepazīties ar publicētajiem iepirkuma rezultātiem?

Pietiek informējis, Pasternaka ir paziņojusi, ka patiesībā esot lietas kursā par aprakstīto „kļūdu”, taču viņa nevēloties, „lai darbinieka vārds, ja Jūs to noskaidrojat, parādās medijos”. Versijas par 14,5 tūkstošu latu iespējamo „neformālo sadalījumu” viņa nav komentējusi. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...