“Jaunās Vienotības” kandidāts Kristovskis no valsts iestādes saņēmis 100 000 eiro ienākumus par neeksistējoša amata “pildīšanu”
N. Andersons25.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divarpus gadus pēc Ventspils brīvostas valdes likvidācijas tās bijušais valdes loceklis turpina saņemt vismaz 3000 eiro mēnesī, it kā šāds amats joprojām eksistētu, un to uzrāda kā galveno amatu savā kandidāta deklarācijā.
“Jaunās Vienotības” kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis gan savās valsts amatpersonas deklarācijās, gan kandidāta anketā vairākkārt un atkārtoti uzrādījis amatu – “Ventspils brīvostas pārvalde, valdes loceklis”, arī “valdes priekšsēdētāja vietnieks”.
2019. gada decembrī, kad pēc Jāņa Bordāna un Jura Juraša braucienu uz Vašingtonu “Konservatīvo” politiķiem izdevās izlūgties Latvijas valsts iestādes – Ventspils brīvostas pārvaldes – ievietošanu ASV sankciju sarakstā, Saeima sāka aktīvi mainīt likumus.
2019. gada 12. decembrī ar grozījumiem, kas stājās spēkā divas dienas vēlāk, Saeima samazināja Rīgas un Ventspils ostās valdes locekļu skaitu līdz četriem, izslēdzot pašvaldības pārstāvjus.
Jau 20. decembrī stājās spēkā nākamie grozījumi, kas tālāk noteica: “Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis […], Ventspils ostas pārvalde darbojas, ievērojot šādus nosacījumus: […] tās valdē ir četri valdes locekļi. Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.”
Šādas normas noteiktas Ostu likumā (iepriekšējais tā nosaukums – “Likums par ostām”), savukārt konkrēti Ventspils brīvostas likumā, kuru Saeima grozīja vienlaicīgi ar iepriekšminēto likumu, uz pusi jau samazinātā valde tika likvidēta pavisam.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļas “pārvaldes organizācija” 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka, ka Ventspils “brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde”. Ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2019. gada 20. decembrī, brīvosta kā tāda turpināja strādāt, taču no tās struktūras tika pilnībā dzēsta valde, jo no likuma tika izslēgts 6. pants, kurš paredzēja, ka jebkāda valde (neatkarīgi no tā, cik locekļu sastāvā) Ventspils brīvostas pārvaldē vispār ir.
Iepriekš šis pants noteica, ka “Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8. pantā noteiktajā kārtībā”. Taču kopš 2019. gada 20. decembra attiecīgais likuma pants, kurš paredz valdes eksistenci Ventspils brīvostas kopējā struktūrā, no likuma tika izslēgts pilnībā.
Stājoties spēkā grozījumiem Ventspils brīvostas likumā un zaudējot locekļa amatu valdē līdz tās likvidāciju, Ģirts Valdis Kristovskis (“Jaunā Vienotība”) turpināja saņemt vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, “turpinot strādāt” neeksistējošajā valdē.
Nākamajā gadā pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas Ģ. V. Kristovskis kā “valdes priekšsēdētājs” par nepastāvošā amata pildīšanu no brīvostas pārvaldes saņēmis 37 131 eiro, tātad 3094 eiro mēnesī.
2021. gadā, tātad vairāk nekā pilnu gadu pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas, Ģ. V. Kristovskis no šīs valsts iestādes turpinājis saņemt vidēji 3034 eiro mēnesī, kas gadā veidojuši 36 468 eiro.
Tā kā savā “Jaunās Vienotības” kandidāta anketā viņš joprojām – vairāk nekā divarpus gadus pēc šī amata likvidācijas – turpina uzrādīt sevi kā “Ventspils brīvostas valdes locekli” un pieņemot, ka turpina par to saņemt vismaz 3000 eiro mēnesī, tad uz šo brīdi Ģirts Valdis Kristovskis kopš amata likvidācijas par tā “pildīšanu” saņēmis 100 599 eiro no nodokļu maksātāju (šinī gadījumā – ostas maksu) naudas.
Tātad 2019. gadā bijusi situācija, kurā Ostu likuma pārejas noteikumos bijis definēts: “Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.” Redzams, ka šis cits tiesiskais pamats iestājies faktiski nekavējoties, jo no Ventspils brīvostas likuma valde izslēgta tajā pašā dienā. Turklāt Ventspils brīvostas likuma kā speciālā likuma normas jebkurā gadījumā ir augstākas nekā Ostu likuma normas, jo Ostu likums ir vispārējais tiesību akts (šādu tiesību normu hierarhiju nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta 6. daļa).
Salīdzinājumam jāpiezīmē, ka Rīgas brīvostā ar valdi viss ir kārtībā — Rīgas brīvostas likumā identiskais 6. pants nav ticis izslēgts, un tas joprojām nosaka, ka Rīgas brīvostas valdē ir četri valdes locekļi, kā arī pārvaldnieks. Taču Ventspils brīvostā ir pretēji.
Kandidāts: https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/girts-valdis-kristovskis
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Rīgas brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/3435-rigas-brivostas-likums
https://likumi.lv/ta/id/249322-oficialo-publikaciju-un-tiesiskas-informacijas-likums
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
