Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
PIETIEK18.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēkšņais 23 tūkstošu tonnu ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kas tika izsludināts 30. aprīlī un kurā uzvarēja iepriekš prognozētā “čaulas” kompānija, bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām un ticis gatavots “pareizajam” pretendentam jau vismaz 2 nedēļas pirms tam, rāda noliktavas nomas konkurss.
Valsts uzņēmums Latvijas Autoceļu uzturētājs (tas pats, kurš iepērk sāli ceļu kaisīšanai ziemās) 16. aprīlī izsludinājis konkursu, vēloties izīrēt sev piederošu sāls noliktavu Jelgavas novada Valgundes pagastā netālu no Kalnciema, kas oficiāli tā arī saucas — “Jelgavas ceļu rajona sāls noliktava”.
Rakstveida konkurss par
Tikmēr pats Latvijas Autoceļu uzturētājs tikai 30. aprīlī, divas stundas pirms lielajām 1. — 4. maija svētku brīvdienām, izsludināja nekad iepriekš pavasarī vēl neredzētu konkursu piegādāt ceļu kaisāmo sāli. Iepriekš tāds konkurss katru gadu ticis izsūtīts septembrī (vai pat vēlāk) ar piegādes datumiem oktobrī vai novembrī, kad varētu būt gaidāms pirmais sals un sniegs.
Kā jau pirms tam tika prognozēts, no konkursā formāli pielaistajiem astoņiem uzņēmumiem piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā ieguva Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators. Pārējiem nav ticis nekas.
Ziņas par Valgundes sāls noliktavas iznomāšanu 5. maijā par labu tam pašam uzņēmumam, kas tikai vēl pēc divām nedēļām uzvarēs attiecīgajā sāls iepirkuma konkursā un kuram vajadzēs importējamos sāls tonnu desmittūkstošus kaut kur glabāt, — tas vēlreiz ļauj izteikt slēdzienu, ka viss pēkšņais iepirkums ir bijis jau iepriekš sarunāts, pie kam tik lielā mērā, ka viens no astoņiem pretendentiem ir bijis pavisam drošs par savu uzvaru un jau laikus iznomājis specializētu noliktavu sāls glabāšanai.
Pietiek jau ziņoja: publiski nav ticis pausts nekāds pamatojums, kāpēc par valsts naudu pavasarī jāiepērk 23 tūkstoši tonnu sāls ceļu kaisīšanai, kamēr noliktavās vēl stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu no iepriekšējās rekordsiltās ziemas.
Toties ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekam piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Nonāca pat tiktāl, ka par šo aizdomīgo sāls iepirkumu ieinteresējās Saeimas deputāti un izprasīja no LAU dokumentus, taču Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti LAU sniegtās atbildes nevarēja nodot žurnālistiem publicēšanai, jo LAU atbildes deputātu pieprasījumiem bija noslepenojis… pats LAU.
Valgundes sāls noliktavas iznomāšanas konkurss:
Uzvarētājs:
https://www.vni.lv/lat/kapitalsabiedribu_publiceta_informacija/iznomatie_nekustamie_ipasumi/?id=6600
Iepriekšējās publikācijas par sāls shēmām:
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.